Jau divus gadus Latvijas ekonomiku apdraud inflācija, bet tikmēr krītas iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šāda kombinācija nozīmē to, ka Latvijā var iestāties stagflācija — ekonomikas stagnācija, kas rodas, kad inflācija «apēd» visu pieaugumu.

Jau divus gadus Latvijas ekonomiku apdraud inflācija, bet tikmēr krītas iekšzemes kopprodukta pieaugums. Šāda kombinācija nozīmē to, ka Latvijā var iestāties stagflācija — ekonomikas stagnācija, kas rodas, kad inflācija «apēd» visu pieaugumu.

Partijas valdes locekle Dace Zabiņako aicina valsti rādīt piemēru saviem pilsoņiem: «Jautājums par to, vai valstij ir nepieciešama aktīva rīcība makroekonomiskās situācijas stabilizācijai, vairs nav aktuāls. Pat skolēnam tas ir skaidrs, jo par savu kabatas naudu viņš vairāk nevar nopirkt to pašu, ko varēja pirms kāda laika. Visas sabiedrības grupas izjūt to, ka vajag taupīt un plānot izdevumus. Pirmā aktīvā rīcība un piemērs ir jārāda valstij. Ko darīs valsts, to darīs arī katra mājsaimniecība, jo šī saikne ir atgriezeniska.»

Atbilstoši Finanšu ministrijas datiem, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada I ceturksnī tika plānoti 621,8 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 94,2% no ceturkšņa plāna, t.i., par 35,9 milj. latu mazāk nekā plānots. Kopsavilkumā 2008.gada I ceturksni valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo deficītu 29,8 milj. latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts gada beigās varētu sasniegt 300 līdz 400 milj. latu, ja netiks veikti stabilizācijas pasākumi.

D.Zabiņako: «Tas ir skaidrs signāls, ka, valsts plānojot, nosaka pārāk optimistiskas prognozes, kas jau pamatos rada šaubas par iespēju sagaidīt rīcību, kas būs atbilstoša reālajai ekonomiskajai situācijai. Ir jārēķinās ar sekām – bezdarba līmeni, labklājības līmeņa samazināšanos, noziegumu skaita pieaugumu, kopējo cilvēku neapmierinātību ar savu darbu, dzīvi un nākotnes perspektīvām. Degvielas, siltuma, elektroenerģijas, gāzes cenas augs, algas neaugs – kā mēs par visu samaksāsim? Ir viennozīmīgi skaidrs, ka ir jāveic budžeta grozījumi, samazinot budžeta izdevumu daļu. Tomēr, cik gan ilgi valsts var kā risinājumu piesaukt brīvo štata vietu likvidāciju, algu iesaldēšanu. Tas neatrisina problēmas būtību. Valstī līdzekļi tiek izsaimniekoti ar saukli „Tā kā ne priekš sevis”. Ir jātaupa un taupīšana nav tad, ja valsts neiesaldē uzsāktos projektus, piemēram, Gaismas pili, koncertzāli. Tas ir pirmais, kas valstij jāparāda cilvēkiem, ka arī viņi pagaidām nevar pirkt luksus preces un esošajā situācijā ir jādomā par saimniecībai nepieciešamākajām lietām un tad, kad izveidosim stabilus pamatus, arī celsim pilis un visi kopā būsim par to lepni.»

Partijas valdes loceklis, Banku augstskolas pasniedzējs Dr.Jānis Grasis: «Stagflācijas apstākļos, kad turpina pieaugt inflācija un vienlaicīgi krītas iekšzemes kopprodukts, no valdības un Saeimas tauta gaida enerģisku rīcību. Diemžēl esošā varas elite demonstrē pilnīgu politisko impotenci, un neveic nekādus pasākumus situācijas stabilizēšanai. Partija JD/DEMOKRĀTI.LV uzskata, ka efektīva nodokļu iekasēšana un taupības režīms publiskajā sektorā ir neatliekamie risinājumi.»

Dr.J.Grasis min sekojošus steidzamus pasākumus:

1) likvidēt nevajadzīgās ministrijas un sekretariātus: Bērnu un ģimenes lietu ministriju, ES finanšu pārvaldes lietu, Sabiedrības integrācijas lietu un Elektroniskās pārvaldes lietu sekretariātu;

2) pievērst īpašu rūpību valsts izdevumiem, lai netiktu tērēta budžeta nauda nelietderīgiem projektiem (piemēram, zirgu goda rotas izveide Aizsardzības ministrijā);

3) iesaldēt publiskajā sektorā un valstij piederošajās komercsabiedrībās darba samaksu, ja darba alga pārsniedz 1000 latus;

4) atcelt Uzņēmuma ienākuma nodokli par reinvestēto peļņu, un vienlaicīgi, lai stimulētu peļņu reinvestēt, ar papildus ar 10% nodokli aplikt dividendes, kas tiek izmaksātas akcionāriem;

5) izbeigt netaisnīgo nodokļu aplikšanu, kad uz darbaspēku gulstas lielāks nodokļu slogs nekā uz ienākumu no kapitāla: aplikt ar iedzīvotāju ienākumi nodokli spekulatīvos darījumus ar nekustamo īpašumu, kapitāla daļu vai akciju pārdošanas; ieviest pēc Īrijas parauga divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes: 20% (līdz 2000 lati mēnesī) un 30% (par ienākumu virs 2000 lati mēnesī)»

D.Zabiņako uzsver: «Papildus iespējamie risinājumi ir līdzekļu aizņemšanās no sociālās apdrošināšanas budžeta vai atteikšanās no bezdeficīta budžeta. 2008.gada I ceturksnī sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālais pārpalikums bija 101,4 milj. latu, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2007.gada pārpalikumu, kas bija 66,5 milj. latu. Bezdeficīta budžets valstij ir svarīgs, lai nākotnē ieviestu eiro, bet tuvākajos gados ar valsts inflācijas līmeni, mēs varam pat nedomāt par šo iespēju. Tādējādi budžeta deficīts būtu pieļaujams. Ietaupītie un jauniegūtie līdzekļi būtu jānovirza 2008.-09.gada makroekonomiskās situācijas stabilizācijas pasākuma plāna īstenošanai: atbalstam uzņēmējiem – administratīvās slodzes samazināšanai, stimulējoša nodokļu politikai, atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai, atbalstam ES līdzekļu apgūšanā, valsts atbalstam eksporta veicināšanai.»

Partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons saka: «Mūsu partija apvieno visdažādāko nozaru profesionāļus, kas kopš 2000. gada kopumā valstij nodokļos samaksājuši vairāk nekā 15 miljonus latu. Uzskatām, ka, pirmkārt, mums ir pienākums interesēties par valsts attīstību, otrkārt, mums ir tiesības piedalīties izlemšanā, kas notiek ar naudu, kuru mēs esam sapelnījuši valstij. Šobrīd valsts aparātā, bet it īpaši politisko lēmumu pieņemšanā ir daudzi tādi cilvēki, kuru zināšanas ir vienkārši nepietiekamas. Tāpēc sniedzam savus ieteikumus, ko var un vajag darīt, lai pašreizējās krīzes iespaids uz ekonomiku nebūtu tik sāpīgs kā, piemēram, 1995. gada banku krīze,» saka Edgars Jansons.

Vienlaikus JD/DEMOKRĀTI.LV valde ir pārliecināta, ka steidzamības kārtā jāpieņem likums par valsts un privāto partnerību. Tas ir viens no tuvākajiem soļiem, kas palīdzēs samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, kā arī ļaus uzņēmējiem veidot stabilu, ilgtermiņa sadarbību ar pašvaldībām un valsti. Tas palīdzēs arī samazināt strīdīgo iepirkumu procedūru skaitu.

13.06.2008. 

Ar cieņu,

Jaunie demokrāti/Demokrāti.LV preses centrs

29401165