Tauta tā vien gaida, lai valsts izzadzēji, nacionālo interešu pārdevēji un nodevēji tiktu saslēgti rokudzelžos, vai labāk - publiski giljotinēti. Tā jau teic, ka tautas balss ir Dieva balss, un nav iemesla apšaubīt šo seno prātulu. Neizteikšu savas privātās simpātijas vai antipātijas pret visiem zināmiem personāžiem vai šos cilvēkus atbalstošām politiskām struktūrām partiju un apvienību veidojumos, jo 99% tās sakrīt ar tautā dominējošo noskaņojumu.
Uztrauc kas pavisam cits. Ja mūsu valstī regulāri tiktu īstenots princips - viena taisnība un likums visiem, nebūtu problēmu. Šaubas un zināmu satraukumu rada nejaušu sakritību sistemātiskums un izteikts cikliskums. Vēl jo vairāk - viena liela kopsakarība. Atsevišķu “slikto” cilvēku individuālās traģēdijas un vodeviļas ir saistītas faktiski tikai ar viena politiska spēka pirmsvēlēšanu aktivitātēm. Tas spēks jau sākotnēji humoristu un tirgus aprindās tika nosaukts “Kustība par savu kabatu”.
Ko mēs redzam - tiklīdz viens atpazīstams lidojošs tautisko pelmeņu tirgotājs noorganizē blices saietu savā harčevņā, tā rodas problēmas ar darbinieku algām konvertos un citām šmucēm. Līdz tam iepriekšējos 10 gadus viss bija vislabākajā kārtībā bez neviena pārkāpuma.
Cits aktīvs minētās blices darbonis no vienas lielas izbijušas kūrortpilsētas neatkārtojamā Jurmolinas humora pavadījumā iekrīt ar 5 tonnām lašzīmju armēņu biedru tējnīcā. Arī šim kungam līdz tam nekādi negatīvi dzīves rūpesti netika manīti, lai no auto ar kondicionētu gaisu pārsēstos uz bertu ar pērtiķbūri.
Pilnīgi negaidīti līdz šim viens kristāltīrs cilvēks kopā ar savu vietnieku tā vietā, lai mums dotu gaismu, nonāk blakus Jaunā viļņa airētājam no Jurmolinas humora stāsta.
Zīmīgi, ka pēdējais notikums iekrīt dienā, kad dabīgā nāvē nomirst līdz šim veselīgs un lustīgs cilvēks, kas bija uzņēmies jau pieminētā politiskā spēka vēlēšanu kampaņas vadīšanu. Jā, piemirsu - vēl pa vidu bija viens Rīgas sargu organizators, kas savā naivumā vēlēšanu gadā it kā atpirka kaut kādu pa gaisu raidošu viļņu kanālu tautas deklarāciju stellēšanai. Arī tam džekam sākās kaudze domstarpību ar valsts kārtības sargiem par digitālā gadsimta problēmām, kurām radās negaidīts pavasara saasinājums. Citam kungam ar nedzītu vaigu - visas Kustības līderim un ierindas biedram vienā personā ,pirmajos vasaras saules staros izpeldēja divdomīgi tulkojamas lietas no miglainās Normandijas salu krastiem. Arī šim kurmju slaktētājam un puķu mīļotājam līdz šim tādi likteņpavērsieni nebija raksturīgi un piefiksēti.
Varbūt tiešām labais ir sācis uzvarēt ļauno? Uzvarēt vēlēšanu gadā un no vienas konkrētas velna blices?
Varbūt tomēr vēju roze velk uz bezparlamentārisma valsti ar totāli viendabīgi politizētu un uzurpētu valsts administratīvā resursa izmantošanu vienas konkrētas varas saglabāšanai?

Starp pierastām ikdienas ziņām par to, cik trastu pieder Mākoņtēvam vai kurā ofšorā kāds cits oligarhs guvis kārtējo vadošo ietekmi un ir patiesā labuma guvējs, pagājušonedēļ izcēlās Ozola kunga uzmetiens no jaunās paaudzes biznesmeņu puses, kas dažādu apsvērumu pēc nesteidz izsniegt komisijas vai otkatus. Kur, kāpēc un kas īsti bijis-ne mums spriest, lauciņš dažnedažādiem vietējiem specdienestiem un tiesībsargājošām institūcijām.
Dzīve iet uz priekšu, brīvdienās uz lexusu un mersedesu fona Ķīpsalas stāvvietās, nodibinājās kārtējā tautas glābēju struktūra ar vienu ekselenci priekšā un Dienvidu tilta būvniecības galveno kuratoru beigās. Bet ne par šiem kumēdiņiem šoreiz akcents.
Intereses pēc palasīju www.mil.lv. Ja kāds nezina- tā ir LR NBS mājaslapa.
"Ventspils novada Vārves pagastā izvietotais Zemessardzes 46.kājnieku bataljons piekrastes operācijas nodrošināšanā jau ir iesaistīts no marta, kad šeit ieradās ASV inženiertehniskā bataljona "SeaBees" karavīri, lai veiktu nepieciešamos sagatavošanās darbus. Bataljona zemessargi apsargāja ASV tehniku, kas tika izmantota nobrauktuves izveidošanai Vārves pludmalē, Zemessardzes poligona "Medņi-3" labiekārtošanai un apkārtējo ceļu salabošanai. 46.bataljona pienākums bija arī sadarboties ar vietējām pašvaldībām, policiju un citām institūcijām, lai risinātu ar mācībām saistītos jautājumus.
Sākoties "BALTOPS" sauszemes operācijas aktīvajai fāzei, nepieciešamā atbalsta sniegšanā ir iesaistīti visi Zemessardzes 1.novada bataljoni - zemessargi veic apsardzi, nodrošina kontrolpunktu darbību, iet patruļās.
Ļoti vērtīgu pieredzi zemessargi ir guvuši ASV karavīru vadītajās nodarbībās, kuru laikā notiek apmācība konvojēšanā, kontrolpunktu darbības nodrošināšanā, automašīnu pārbaudes veikšanā."
Izklausās daudzsološi un skaisti...
Tad palasīju tālāk: "Kā Diena.lv jau ziņoja, dažus kilometrus uz dienvidiem no Ventspils pilsētas robežas, norokot kāpu deviņu metru platumā un ap 50 metru garumā, 24 ASV militārie celtnieki divu mēnešu laikā ierīkoja betonētu uzbrauktuvi. Tā būs vajadzīga desanta izsēdināšanai, kas jūnijā notiks starptautisko Jūras spēku mācību BALTOPS 2010 ietvaros. Mācībās piedalīsies ap 500 militārpersonu no vairāk nekā desmit valstīm. Pārsvarā tās notiks jūrā, bet desanta izsēdināšana paredzēta pa jaunuzbūvēto uzbrauktuvi."
Saprotams, ka ASV pēc katastrofāliem ģeopolitiska rakstura un nozīmes ārpolitiskiem zaudējumiem Gruzijā, Ukrainā un Kirgīzijā necietīs nekādas perturbācijas NATO teritorijā Baltijā. Diemžēl jaukajam scenārijam, kas nodrošina mūžīgu Latvijas kredītu verdzību SVF un PB priekšā ar sinhronu valsts galveno monopoluzņēmumu privatizāciju Rietumu koncernu labā var pamaisīt š.g. 2 oktobra vēlēšanas.
Ja vēlēšanu rezultātā izveidojas nacionālā izlīguma valdība, kas dažnedažādus donorus, aizdevējus, caurspīdīguma misijas un ekspertus pasūta uz turieni, kur mugura zaudē savu famīliju, ko tad???
Varbūt man kāds var paskaidrot, kāpēc it kā militāru mācību mērķiem tiek būvēta nobrauktuve no jūras puses Kurzemes piekrastē, pie kam-darbus veic ASV inženiertehniskais bataljons? Kāpēc šajās mācībās tiek simulēta NATO transportkuģa izkraušanas operācija - tā pēc preses, bet praksē notiek kaujas desanta operācija ar bruņutehnikas līdzdalību? Kāpēc mācību ietvaros NBS struktūras tiek sagatavotas un apmācītas konvojēšanai, kontrolpunktu darbības nodrošināšanai un automašīnu pārbaudēm? Varbūt mūsu valsts teritorijā ir paredzamas masu nekārtības vai pilsoņu karš? Ja jā, tad kad un-kas to gatavo? Ko un kad šeit gatavojas konvojēt, pārbaudīt kontrolpunktos un izkratīt automašīnās? Kaut kas ļoti analogs Sarajevai un Bagdādei. Lai Dievs dod, ka es kļūdos...
Vēl pāris nianses. Latvijas pretgaisa aizsardzību nodrošina NBS Aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions ar tuvo zenītraķešu sistēmu RBS-70, kā arī Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljons. Intereses pēc paskatām par RBS-70 (http://pvo.guns.ru/other/sweden/rbs70/index.htm). Zviedrijā ražota lietiņa, ja kas - ne slikta. Kvalitatīva un efektīva. Jau šodien faktiski ir notikusi Latvijas valsts ekonomiskā okupācija no Zviedrijas Karalistes puses. Gan zviedru pensiju fondu likteni, gan nacionālās valūtas - kronas kursu var ietekmēt rudenī gaidāmās jaunās Latvijas valdības politiskie lēmumi. Ja šie lēmumi nebūs vienos Stokholmas vārtos kā līdz šim... Kāpēc lai šī jaunā valdība netiktu gāzta uz lietussargu biedrības fona vai izsludinātas jaunas ārkārtas vēlēšanas... Latvijā izveidosies politiska krīze, būs jānodrošina sabiedriska kārtība... Var noderēt gan desanta nobrauktuves kāpās, gan lidlauki Latvijā. Šaubos, vai NBS ar zviedru ražotu zenītraķeti var notriekt zviedru Karalisko Gaisa spēku iznīcinātāju vai gaisa desanta transportlidmašīnu... Kurš šodien garantē, ka viss mūsu valsts pretgaisa aizsardzības bruņojums attiecībā pret Zviedrijas militāriem lidaparātiem nedarbojas pēc atpazīstamības koda signāla -"Es-Savējais", vai vēl labāk-ir attālināti aktivizējams ar pašlikvidācijas principa komandu? Kaut kas līdzīgs jau nesenā vēsturē notika ar Irākas un Dienvidslāvijas pretgaisa aizsardzības sistēmām ...

Divdesmit gadu laikā mūsu valstī ir tikušas ievēlētas vairākas Saeimas un paspējuši pastrādāt (sastrādāt, piestrādāt un atstrādāt uzticību sponsoriem) neskaitāmi ministru kabineti. Politiskās nostādnes valsts atjaunošanai kādreiz tika definētas ar pāris īsiem postulātiem: Latvija kā suverēna valsts, kurā vara pieder latviešiem; latviešu valoda kā valsts valoda un latvieši ir kungi savā zemē (tātad tiem pieder zeme, meži, rūpnīcas un veikali). Un latviešiem droši vien ir darbs. Maize. Iespēja apmeklēt skolu.
90. gadu sākumā uz šādiem it kā nevainīgiem saukļiem uzķērās milzīga mūsu valsts iedzīvotāju daļa - atcerēsimies kaut vai barikāžu notikumus vai Baltijas ceļu. Tikai šodien mēs sākam noprast, ka visi šie notikumi bija nākuši no noteiktu valstu noteiktu dienestu rožu, tulpju, lietussargu un oranžo revolūciju tehnoloģijas aprobācijas un eksperimentu laboratorijas.
Neatkarība tika atjaunota, sākās intensīva tautas smadzeņu skalošana par okupāciju, komunisma noziegumiem, visuresošajiem ļaunajiem krieviem, par to, ka pienācis beidzot ir latviešu laiks Latvijā. Lai nosargātu savas dziesmotās revolūcijas iekarojumus, mums ir nepieciešams sastāties kopējās savienībās ar lielo aizokeāna draugu un pāris mazākiem drauģeļiem aiz Gotlandes uz augšu un Vislas rietumu virzienā. Uz milzīga un dārga patosa viļņa kļuvām par NATO un ES dalībvalsti.
Paralēli kaut kā pavisam nemanāmi notika privatizācija un denacionalizācija. Mums iestāstīja, ka rūpnīcas ir sliktas. Ka Latvijai nav ar ko konkurēt. Ka esam muļķi un neko īsti neprotam. Un neko nevajag prast. Labāk nodzerties. Iet praidos. Varbūt pat nonarkoties.
Rezultātā izrādījās, ka viss padomju un okupācijas varas noziedzīgais materiālais mantojums (kas bija miljardu $ summas to laiku cenās) ir rafinēti izšeptēts, pa trīs lāgi pārpārdots un brutāli nočiepts. Pēc 15 gadu fenderes orģijām mums sadeva kredītus - tūkstošiem reižu lielākā apmērā nekā spējam atmaksāt. Šodien, lai būtu mežu, zemju un kuģu īpašnieki, mēs varam vien pašķirstīt nodzeltējušus Atmodu numurus un ar depresīvu skepsi pasmiet par savu naivumu. Tālāk uzvilkt pastalas, kas no alegoriska neatkarības simbola kļūs par reālu Pasaules bankas piedāvāto reformu seku ikdienas lētāko apģērba elementu, un ar skandināvu bankā izsniegtu maksājumu karti, kurā ieskaitīts ilgi gaidītais un kārtējais bezdarbnieku pabalsts, doties iepirkt norvēģiem piederošā veikalā Polijā ražotu dāņu firmu pārtiku. Cik tas ir ekonomiski izdevīgi un veselīgi tagad varam vien žēli nopūsties.
Neviļus rodas jautājums - kā tas viss varēja notikt ? Un kāpēc tas notika tieši ar mums un pie mums? Pēc neatkarības atgūšanas ar pilsonības likumu mēs uzmetām desmitiem tūkstošu Latvijas valstiskuma atbalstītājus no krievvalodīgo vidus, bet simtiem tūkstošus padarījām par otrās šķiras cilvēkiem bez vēlēšanu tiesībām. Mums faktiski piederēja nacionāls monopols valsts politikas sfērā. Mēs pat neatguvām Abreni (lai gan, atklāti sakot, tiesības uz to var salīdzināt ar Latvijas pretenzijām uz Gambiju vai Tobago, ne vairāk), bet samainījām pret sprāguša ēzeļa ausīm.
Mēs pārrakstījām vēsturi, un ebreju slepkavas pēkšņi kļuva par nacionāliem varoņiem, ASV CIP latviešu izcelsmes propagandas speciālisti virsnieku dienesta pakāpēs - par tautas brīvības cīnītājiem un pāris cilvēku veidotā Centrālā Padome – par galveno Latvijas antifašistisko kustību otrajā pasaules karā. Mēs bez iedziļināšanās un aizdomāšanās kā pašsaprotamu uzņēmām caurspīdīguma ideoloģiju, ka viss labais ir Rietumos, bet viss sliktais - aiz Zilupes. To, ka mūsu saulainā nākotne ir iespējama tikai ar neokonservatorismā balstītu kapitālistiskās ražošanas metodi neoliberālu sabiedriski - tikumisko vērtību iepakojumā. To, ka imperiālisms ir maigs un pūkains, bet komunisms ļauns un asinskārs.
Ne reizi atjaunotajā Latvijā pie varas nav bijušas komunistiskas pēc satura, bet sociāli atbildīgas pēc definīcijas partijas. Visu iepriekš aprakstīto notikumu fonā aktīvas politiskas figūras ir bijuši Andri, Aivari, Induļi, Māri, Vairas, Sandras, bet ne-Fjodori, Ivani, Dāvidi, Sāras vai Ludmilas.
Varbūt ir pienācis laiks (kamēr vismaz vēl uz papīra esam neatkarīgi) valsts politiskā līdzsvara un tālākas attīstības vārdā sākt saprast, ka tikai pretstatu cīņa rada konkurenci un progresu. Jebkurš monopols ir stagnācija un rezultātā-krahs. Varbūt ir pienācis laiks saprast, ka ļaunie krievi nepārdos Latviju vēl ļaunākajai Krievijai, jo nevar pārdot to, kas jau ir nopārdots, izklakarēts un nofenderēts. Varbūt ir pienācis laiks saprast, ka nebūt ne visi krievvalodīgie ir komunisti, bet visi latvieši-fašisti? Varbūt ir pienācis vēstures brīdis konstruktīvam dialogam, kad pie viena galda sēžas gan bagāto, gan nabadzīgo interešu aizstāvji, gan latvieši, gan krievvalodīgie, jo mēs visi dzīvojam un turpināsim dzīvot vienā valstī un zemē. Pat, ja zemes un mežu mums vairs tikpat kā nav, un palikusi tikai valsts.

Sākot no 2008.gada, laiku pa laikam saasinās Rīgas kanālā dzīvojošo bebru likteņproblēma. Tā kā Rīgas kanāls atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētas daļā, tad kā mēdz teikt - šeit “asas kustības“ar papildus aizsargceltniecību ir galīgi garām.
RPA “Rīgas dārzi un parki”, kas ilgstoši ir atradies oranžo sesku ietekmes sfērā, īstenā mākoņtēva stilā piedāvā palielināt finansējumu problēmas risinājumam vai vēl vieglāk un vienkāršāk - iznīdēt pilsētnieku aci un dvēseli priecējošos dzīvnieciņus. Par to, ka kanālā dzīvojošās bebru ģimenes var piemeklēt golgātas ceļš-šaubu nav. Visur, kur kaut kas ir jāiznīcina un pie lietas ķeras oranžie seski, rezultāts ir garantēts.
Problēmas rada gan vāveres Londonas parkos, gan cilpojoši garauši pie Šarla de Golla lidlauka skrejceļiem Parīzē, gan putni Rīgas lidostā. It visur problēmas tiek risinātas. Nešaubos, ka arī ar Rīgas kanālā dzīvojošajiem bebriem ir tehniski un tehnoloģiski panākams kompromiss, pie kura-kanālmalas koki nenograuzti un bebru kungi paliktu dzīvi. Manuprāt, pat papildus finansējums tam nav nepieciešams.
Varbūt pietiktu izanalizēt katru RPA veikto maksājumu pa pēdējiem kaut vai 5 gadiem, paanalizēt, kas ir bijis saņēmējs, par ko ir maksāts, cik ir maksāts, vai cenas atbilst vidējam cenu līmenim. Tālāk būtu vērts papētīt saņēmējfirmas - kam tās pieder, kādas ir radniecības un draudzības pakāpes starp atsevišķiem cilvēkiem, uz kurieni un par ko šīs saņēmējfirmas no RPS saņemto naudu ir skaitījušas tālāk. Šādu tehnoloģiju VID speciālisti sauc par pretpārbaudi. Ja to pielietotu konkrētā situācijā vienotā ķēdē līdz kādam 5 saņēmējam, tad, iespējams, ka ne tikai bebru kungu dzīvību saglabāšanai atrastos naudiņa, bet tiem pat individuālu samta ancuku varētu uzšūt un pie manikīra aizvest, lai varētu gozēties LNO un Bastejkalna fonā tikpat smukiņi kā pasaules hokeja čempionāta simbols. Kā teic, vilks būtu paēdis un bebri dzīvi.
Neļausim smirdīgajiem oranžajiem seskiem iznīcināt darbarūķus bebrus! Tie nevar sevi aizstāvēt, tas jādara mums! Var jau teikt: tie jau tikai bebri. Tikpat labi kāds starptautiskais finansists, plānojot kārtējo konsolidāciju (vai jums nav apnicis šis pseidovārds?) var teikt: tie jau tikai latvieši... Pašlaik gan izskatās, ka bebru ģimenes piemeklēs tieši tāds pats liktenīgs krahs kā Latvijas politiskajai neatkarībai un ekonomikai.