Ne vienu vien mulsina summas, kas tiek lēstas saistībā ar projekta realizāciju, un, jo lielākas summas tiek sauktas, jo abstraktākas lietas tiek minētas: “Tā taču ir gaismas pils”; “Tas taču ir arī gaismas tīkls”.

Lai viestu skaidrību: 12 miljoni latu paredzēti vienota kataloga izveidei ar interneta pieslēguma palīdzību, un pieejas nodrošināšanai Latvijas bibliotēkās, par kura realizāciju atbild valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” un kura nozīme nav diskutabla.

Savukārt valsts aģentūra “Jaunie trīs brāļi” veic ēkas celtniecības realizāciju, kuras izmaksas sastāda 135 miljonus latu, jeb 3,337 latu/kvadrātmetrā. Salīdzinājumam - 2007. gadā vidējās jaunu bibliotēku ēku celtniecības izmaksas ASV sastādīja 1683 latu/kvadrātmetrā*.

Ja mēs Latvijā velētos uzcelt vidēja līmeņa ASV bibliotēku, mēs maksātu par 68 miljoniem latu mazāk. Var secināt, ka 68 miljoni latu tiek pārmaksāti. Šeit būtu grūti spriest, par ko šī summa tiek pārmaksāta, vai tas ir arhitektoniskais risinājums, vai arī šauru interešu vadītas projekta specifikācijas, vai tas ir tādēļ, ka neprotam vadīt šāda līmeņa projektus, vai arī tās ir klajas personiskās ambīcijas, kas būtiskākas par tautas interesēm.

Latvijas Nacionālai Bibliotēkai jaunu ēku noteikti vajag, bet kādēļ pārmaksāt? Par šiem 68 miljoniem latu būtu iespējams sakopt visu pagastu kultūras namus, lai tur varētu pulcēties cilvēki un organizēt pasākumus, dziedāt, dejot, zīmēt. Pieļauju, ka būvējot jaunus bērnu dārzus, vai risinot ar mājokļiem saistītus jautājumus, pat vēl efektīvāk tiktu stimulēta ekonomika, par ko iestājas Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics. Diemžēl mūsu valstī prioritātes ir tik šauras, ka visas tautas intereses šajās prioritātēs ietvert nemaz nevēlas. Vērtējot būvniecību valsts konkurētspējas kontekstā, jāsecina, ka bibliotēku celtniecības elementā mēs konkurēt nespējam.

Ar iztērētiem 135 miljoniem latu valsts aģentūras „Jaunie trīs braļi” izšķērdība nebeigsies, jo vēl paredzēti teritorijas labiekārtošanas darbi, kas paredz gājēju celiņu, gājēju pārejas izbūvi un pazemes autostāvvietas izbūvi 270 automašīnām, kā arī papildus paredzēta vēl viena daudzfunkcionāla ēka ar papildu 250 pazemes automašīnu stāvvietām.

Celtniecības objektu un patiesu kultūras vērtību konteksta prātā nāk Krišjāņa Barona (1835–1923) vārdi: Man klintsakmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts, Un nerūsēs šis tautas zelts. Tādēļ aicinājums mūsu Kultūras jomas kūrētājiem vairāk domāt par cilvēkiem, nevis betona un stikla monstriem.

Kristaps Bergmanis