- Vai Mārupē būs savas skolas, bērnudārzi?

- Vai Mārupē būs ūdensapgāde?

- Vai kāds salabos ceļus?

- Vai būs sociālais dienests?

- Vai būs medpunkts?

- Vai Mārupē būs uzņēmējdarbība?

 

Šos jautājumus var uzskaitīt ļoti ilgi. Bet jautājums ir par būtību, vai esošie deputāti un to partijas spēs nodrošināt elementāro pašvaldības funkciju izpildi? Diemžēl jāatzīst, ka daudzi esošo pašvaldību, un tajā skaitā Mārupes, deputātiem un deputātu kandidātiem, nav skaidra redzējuma, kā strādāt tālāk un kā uzlabot apstākļus pašvaldībā - šajā krīzes laikā. Diemžēl piedaloties Tautas partijas, kura šobrīd vada Mārupes novada domi, pirmsvēlēšanu kampaņas pasākumā, dzirdēju garu un plašu stāstu par to, kas ir paveikts un cik kur ir ieguldīti līdzekļi.

Bet gandrīz neviena vārda par nākotni! Ne vārda par pasākumiem un soļiem, kā nodrošināt pašvaldības funkciju izpildi nākošajos, pieļauju, vissmagākajos gados. Manuprāt, nedrīkst rīkoties pēc principa - cik naudas būs, tik tērēsim. Tam noņemsim, tam samazināsim, no tā atteiksimies. Cik tad tālu tā var turpināt? Ar ko tas beigsies? 

Visiem, kam nav slinkums ieteiktu apskatīt Likuma „Par Pašvaldībām” 15.pantu, kurā ir skaidri un gaiši uzskaitītas pašvaldību funkcijas. Aplūkošu tikai divas.

 

Vai pašvaldība var sekmēt uzņēmējdarbību? Pie varas esošo partiju pārstāvji apgalvo, ka nevar, jo ko tad pašvaldība var darīt un pašvaldībai tas pat nav jādara. Likumā „Par pašvaldībām” 15.panta 10.punktā skaidri un gaiši ir pateikts – „sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu”. Lai kā iepriekšējo sasaukumu deputāti to nevēlētos atzīt, uzņēmējus, it īpaši tuvākajos gados, būs jāciena un jāpielūdz. Tie būs jāciena un jārespektē, jo viņi ir tie, kuri dod darbu un maksā algas, no kurām tad arī tiek maksāti nodokļi, kas attiecīgi veido pašvaldību un ne tikai budžetu. Uzņēmēji būs tie, kuri mūs izvilks no tās bedres, kurā šobrīd krītam. Esmu vairāk kā pārliecināts, ka daudzas pierastas lietas pašvaldībās būs jāmaina kardināli, un tam būs vajadzīgas jaunas idejas, jauna pieeja. Pašvaldības dzīvojamais fonds, komunālie pakalpojumi, drošība, industriālo parku izveide, pašvaldībai piederošo resursu iznomāšana ir tikai daži no veidiem, kā pašvaldība var veicināt uzņēmējdarbību. Kam gan var būt labāks uzņēmējdarbības sekmēšanas plāns, ja ne no uzņēmējdarbības vides nākušiem deputātiem?

 

Vēl viena no pašvaldības likumā noteiktajām funkcijām: „Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana).” Pirmais pakalpojuma punkts – ūdensapgāde.

Vai mārupiešiem svētdienas pēcpusdienā ar ūdeni viss bija kārtībā? Personīgi savā mājā otrajā stāvā nomazgāties nebija iespējams. Kās tālāk? Vai būs jārok aka? Vai tas, ka pašvaldība nenodrošina tik elementāru lietu, kā normālu ūdens apgādi 21.gadsimtā ir normāli? Varbūt kaut kur Āfrikā jā, bet nedomāju, ka Eiropā. Nedomāju, ka te vietā būtu atruna, ka +26 grādi ir stihija un ūdens nav pieejams. Tas vēl vairāk liekas jocīgi, ja ņem vērā, ka par ūdens apgādi iedzīvotāji maksā naudu. Maksā tirgus cenu.

 

Tas pats stāsts ir par elektrību, kura ir visu mārupiešu problēma jau vairāku gadu garumā, kad ziemas laikā uz diennakti pazūd elektrība un tad jāsteidz kurināt ar „Godmaņa krāsniņām”. Šīs problēmas ir gadiem ilgas, bet vienmēr ir atrunas, kāpēc tas ir tā vai citādi. Kā risināt ūdens problēmu? Piedāvājums ir vienkāršs – izsūknēt un piegādāt vairāk. Ja ūdens piegādes sistēma ir nolietojusies, tad to vajag atjaunot. Ja pašvaldības uzņēmums to nespēj, vai tam trūkst naudas, tad šo funkciju vajag deleģēt privātajam biznesam, jo, ja par katru kubikmetru ūdens ir noteikta cena, tas nozīmē, ka ieguldot līdzekļus, tos var arī atpelnīt. Galu galā patērētājs taču ūdeni nesaņem par velti, bet maksā par to tirgus cenu.

 

Kāds ir secinājums no visa iepriekš minētā? Iepriekšējā sasaukuma deputāti, iespējams, pat nav lietas kursā, kādas ir pašvaldības funkcijas un nav centušies ar pilnu atbildības izjūtu pievērsties to nodrošināšanai. Nav spējuši vai nav gribējuši - lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Ir jāmeklē jaunas pieejas pašvaldību darbā un to, kā tās spēj apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Normāli būtu, ja pašvaldību deputāti uzņemtos atbildību par priekšvēlēšanu laikā izteiktajiem solījumiem un neizpildes gadījumā atkāptos no amata. Varbūt risinājums ir līgums vai kāda cita vienošanās starp deputātiem un vēlētājiem.