Ir tāds filozofisks teiciens: „Nevajag baidīties no lieliem izdevumiem, vajag baidīties no maziem ieņēmumiem!”. Pieņemot, ka pašvaldības ir saimnieciska institūcija, bet tas nozīmē, ka tai ir ieņēmumi un izdevumi, tuvākajos gados nāksies īpaši domāt par to, kā tērēt, un kā nopelnīt naudu. Tas nozīmē to, ka pašvaldībām nāksies pašām domāt kā saņemt lielākus ienākumus, kas veidos budžetu un kā šo naudu tērēt. Līdz šim valsts un pašvaldību pārstāvji vairāk runā par to, kā samazināt izdevumus. Bet ir arī veidi, kā palielināt ieņēmumus – es pat teiktu – paņemt naudu, kuru mums piedāvā. Proti, paņemt nodokļu maksātāju naudu, kuri dzīvo Mārupes novadā, bet deklarējušies citā pašvaldībā.

 

Pašvaldībām būs jādomā, kā motivēt iedzīvotājus, kuri nav deklarējušies, bet dzīvo pašvaldībās, deklarēties, lai viņu maksātie nodokļi ienāk tieši konkrētajā pašvaldībā. No iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem tiek finansēts pašvaldības budžets, tas ir, veiktas investīcijas ielu ceļu būvē un uzturēšanā, uzturētas skolas un bērnudārzi, nodrošināti sociālie pabalsti un citi pašvaldības maksājumi.

 

Paskatīsimies kaut vai saimnieciski. Mārupē ir deklarēti aptuveni 14 000 iedzīvotāju. Veicot nelielu pētījumu par to, kas dzīvo mūsu kaimiņos es secinu, ka aptuveni puse nav deklarēta Mārupē. Labi. Pieņemsim, ka tā ir mazāk kā puse, bet domāju kādi 25 – 30% noteikti. Skaitliski tie ir 3500 – 4200 iedzīvotāju. Kas ir šie iedzīvotāji un kādi ir viņu ienākumi? Varu apgalvot, ka tie nav tie trūcīgākie un daļa no viņiem saņem pat ļoti labus ienākumus. Ko tas nozīmē pašvaldībai? Pēc maniem aprēķiniem tie ir kādi 1.5 – 2 miljoni latu neiekasēti nodokļi gadā. Situācijā, ka Mārupes novada plānotais budžets 2009.gadam ir 9.5 miljoni latu, sanāk, ka potenciāli neiekasētais nodokļu apjoms ir ap 20%. Ko var izdarīt par 1.5 miljoniem latu. Uzcelt bērnudārzu kādām 200 vietām, vai uztaisīt ielas uz kādiem 20 km, vai vēl daudz ko citu.

 

Vai kāds ir analizējis, kāpēc iedzīvotāji nevēlas deklarēties Mārupes novadā? Noteikti iemesli ir dažādi. Tos, kurus es esmu noskaidrojis ir sekojoši:

1.       Neredz vajadzību.

2.       Neredz jēgu maksāt nodokļus konkrētajā pašvaldībā.

3.       Lielas rindas uz bērnudārziem.

4.       Nav skaidrības, kas būs bērnam ar skolu.

5.       Nepieņemama attieksme no Mārupes novada domes puses dažādu jautājumu risināšanā. Protests.

 

Šie ir tikai daži, bet iespējams populārākie iedzīvotāju viedokļi un argumenti, kāpēc viņi nevēlas deklarēties un attiecīgi maksāt nodokļus Mārupes novadam. Tajā pašā laikā, visi taču brauc pa ielām, kuras uztur no novada budžeta, un visi vēlas dzīvot labākā un drošākā vidē.

 

Viens no iemesliem ir kaut vai budžeta caurspīdīgums. Ja iedzīvotājs neredz, kur un kā tiek tērēta viņa iemaksātā nauda, tad viņš arī neredz interesi novirzīt savus nodokļus konkrētai pašvaldībai. Faktiski viņam ir vienalga, kur tā nauda paliek. Attiecīgi, tā paliek tur, kur viņš ir bijis deklarējies iepriekš, vai arī ir kādi citi iemesli.

 

Uzskatu, ka pašvaldībai, kā nodokļu maksātāju naudas apsaimniekotājai, būtu jāņem vērā divas būtiskas lietas:

1.       Darīt visu iespējamo, lai katrs iedzīvotājs, kurš dzīvo pašvaldībā, un konkrēti Mārupes novadā, būtu ieinteresēts un vēlētos deklarēties savā dzīves vietā. Pašvaldībai un konkrēti sākot ar deputātiem un ierēdņiem, būtu jāciena un jārespektē ikviens iedzīvotājs, lai tas tiešām tiktu novērtēts, kā budžeta ieņēmumu veidotājs.

2.       Ciešā saistībā ar pirmo punktu, pašvaldībai ir jārada tāds darba stils, lai iedzīvotāji saprot par ko un kāpēc viņi maksā konkrētai pašvaldībai konkrētus nodokļus. Pašvaldībai ir jāorganizē darbs tā, lai iedzīvotājs pēc iespējas ātrāk un vienkāršākā veida varētu saņemt visus no pašvaldības nepieciešamos pakalpojumus un informāciju – būvniecības jautājumos, sociālajos jautājumos, ar bērniem un pensionāriem saistītajos jautājumos.