Pagājis jau pietiekošs laika sprīdis, lai izvirzītu, manuprāt, loģisku versiju par katastrofu Meksikas līcī. Atsvaidzināsim atmiņu: 20.aprīlī uzsprāga korporācijas “British Petroleum” naftas ieguves platforma “Deepwater Horizont”. Bojā gāja 11 strādnieki, un pēc 2 dienām pati platforma nogrima dzelmē. Visi gali ūdenī vai precīzāk-ar naftu piemēslotā ūdenī.
Par katastrofu un tās īsteno seku apmēriem vēl līdz šim brīdim īstas skaidrības nav, jo oficiāli sniegtā informācija ir daudzkārt mainījusies (un ne jau uz labo pusi) - BP augstākās amatpersonas ir atklāti melojušas un izlocījušās kā vien varējušas. Skaidrs ir viens-Atlantijas okeāns ir līdz šim nepieredzēti piecūkots.
Katastrofas īstenās sekas uz daudzu valstu un teritoriju ekosistēmu gan šodien, gan nākotnē ir grūti prognozējamas. Nerunāsim nemaz par to, ka ASV štati Luiziāna, Alabama, Florida un Misisipi jau šodien „ķer kaifu” no BP naudas kāres sekām, bet Eiropai viss vēl tikai priekšā.
Lieta tāda, ka BP cenšas naftu šķīdināt ar ķimikāliju “Corexit 9500”, kas var izraisīt nieru un aknu bojājumus. Nākošgad šis britu mēsls ar okeāna straumēm piepeldēs pie Eiropas krastiem. Jau šodien ir faktiski skaidrs, ka okeāna otrā pusē sāk smakot pēc imperiālisma Černobiļas-gan kaitējuma ziņā, gan informācijas slēpšanā.
Uz visa norādītā fona pavisam interesants kļūst Apvienotās Karalistes valdības paziņojums, ka tā varētu pārņemt BP tās bankrota gadījumā, jo, redz, pasīvi (saistības) esot lielāki nekā aktīvi.
BP taču kādreiz bija valsts uzņēmums, kurš tika akcionarēts (privatizēts vai prihvatizēts – kā teiktu mūsu bāleliņi). To izdarīja Dzelzs lēdija Margarita Tečere. Iespējams, ka tomēr visa tā „štelle” būs notikusi mūsu valsts izzadzējiem saprotamā piegājienā un scenārijā: savi čomi pa lēto nopērk valsts mantu, krasi samazina izdevumus drošībā un vides aizsardzībā, maksimāli „noslauc” naudu, tad viss nobankrotē, un valsts visu savāc (reāli-atpērk) atpakaļ.
Super shēma-gandrīz kā Parex, tikai globālā mērogā, ar globālām ziepēm un globāliem daudziem miljardiem. Turklāt viss paveikts daudz gudrāk, jo norakstās uz katastrofu. Savukārt jebkura katastrofa un to seku likvidēšana pie imperiālistiem ir kārtējais izdevīgais un ļoti lielu peļņu pienesošais bizness.
Varbūt kāds ir gatavs argumentēti atspēkot manu pieņēmumu un versiju-sākumā BP no to akcionāru puses ar netiešu savu valdību atbalstu (oh lobiji, oh korupcija) ir, iespējams, vienkārši, tā maigi sakot, izšņukurēts (nu izčiepts – varbūt teiktu Mākoņtēva publika). Tālāk jau droši, ka īpašums ir apdrošināts, (tāpat kā 11.septembra „seriālā”). Tikai kas ir atlīdzības saņēmēji? Tālāk-viena platforma pilnīgi nejauši vienā jaukā (bet droši, ka atsevišķām personām stingri zināmā) dienā uzsprāgst gaisā ar nelabu jēlnaftas smacenieku pa vidu. Pēc tam nogrimst jūras dzelmē... Pieļaujam variantu, ka kādas personas X, kas precīzi zina sprādziena laiku, vienlaikus ir aktīvi fondu tirgu operāciju dalībnieki. Kas notiek ar naftas fjūčeriem, akcijām un citādām virtuālas naudas lietām? Kas notiek (notiks) ar naftas cenu BP bankrota gadījumā?
Galvenais - kāpēc uz šī fona nesākt kārtējo karu Tuvajos Austrumos un pārmaiņas pēc neuzbrukt Irānai? Jāizvelk vien no noputējuša arhīva ASV un Lielbritānijas 1953.gada 19.augustā Irānā īstenotā valsts apvērsuma scenārijs... Atgādināšu, ka arī toreiz likumīgā Irānas vara tika gāzta tieši BP interešu labā.
Atliek vien cerēt, ka vēsture otrreiz atkārtosies tikai kā farss, bet nebūs traģēdija Irānai un tās tautai.... Bet dzīvā radība okeānā šī notikuma sekas „bauda” jau tagad.