Tauta tā vien gaida, lai valsts izzadzēji, nacionālo interešu pārdevēji un nodevēji tiktu saslēgti rokudzelžos, vai labāk - publiski giljotinēti. Tā jau teic, ka tautas balss ir Dieva balss, un nav iemesla apšaubīt šo seno prātulu. Neizteikšu savas privātās simpātijas vai antipātijas pret visiem zināmiem personāžiem vai šos cilvēkus atbalstošām politiskām struktūrām partiju un apvienību veidojumos, jo 99% tās sakrīt ar tautā dominējošo noskaņojumu.
Uztrauc kas pavisam cits. Ja mūsu valstī regulāri tiktu īstenots princips - viena taisnība un likums visiem, nebūtu problēmu. Šaubas un zināmu satraukumu rada nejaušu sakritību sistemātiskums un izteikts cikliskums. Vēl jo vairāk - viena liela kopsakarība. Atsevišķu “slikto” cilvēku individuālās traģēdijas un vodeviļas ir saistītas faktiski tikai ar viena politiska spēka pirmsvēlēšanu aktivitātēm. Tas spēks jau sākotnēji humoristu un tirgus aprindās tika nosaukts “Kustība par savu kabatu”.
Ko mēs redzam - tiklīdz viens atpazīstams lidojošs tautisko pelmeņu tirgotājs noorganizē blices saietu savā harčevņā, tā rodas problēmas ar darbinieku algām konvertos un citām šmucēm. Līdz tam iepriekšējos 10 gadus viss bija vislabākajā kārtībā bez neviena pārkāpuma.
Cits aktīvs minētās blices darbonis no vienas lielas izbijušas kūrortpilsētas neatkārtojamā Jurmolinas humora pavadījumā iekrīt ar 5 tonnām lašzīmju armēņu biedru tējnīcā. Arī šim kungam līdz tam nekādi negatīvi dzīves rūpesti netika manīti, lai no auto ar kondicionētu gaisu pārsēstos uz bertu ar pērtiķbūri.
Pilnīgi negaidīti līdz šim viens kristāltīrs cilvēks kopā ar savu vietnieku tā vietā, lai mums dotu gaismu, nonāk blakus Jaunā viļņa airētājam no Jurmolinas humora stāsta.
Zīmīgi, ka pēdējais notikums iekrīt dienā, kad dabīgā nāvē nomirst līdz šim veselīgs un lustīgs cilvēks, kas bija uzņēmies jau pieminētā politiskā spēka vēlēšanu kampaņas vadīšanu. Jā, piemirsu - vēl pa vidu bija viens Rīgas sargu organizators, kas savā naivumā vēlēšanu gadā it kā atpirka kaut kādu pa gaisu raidošu viļņu kanālu tautas deklarāciju stellēšanai. Arī tam džekam sākās kaudze domstarpību ar valsts kārtības sargiem par digitālā gadsimta problēmām, kurām radās negaidīts pavasara saasinājums. Citam kungam ar nedzītu vaigu - visas Kustības līderim un ierindas biedram vienā personā ,pirmajos vasaras saules staros izpeldēja divdomīgi tulkojamas lietas no miglainās Normandijas salu krastiem. Arī šim kurmju slaktētājam un puķu mīļotājam līdz šim tādi likteņpavērsieni nebija raksturīgi un piefiksēti.
Varbūt tiešām labais ir sācis uzvarēt ļauno? Uzvarēt vēlēšanu gadā un no vienas konkrētas velna blices?
Varbūt tomēr vēju roze velk uz bezparlamentārisma valsti ar totāli viendabīgi politizētu un uzurpētu valsts administratīvā resursa izmantošanu vienas konkrētas varas saglabāšanai?