Nerimstas kaislības, baumas un provokatīvas tenkas saistībā ar Latvenergo pirmās personas arestu.
Klusē KNAB, bet virmo žurnālistu versijas un aizstāvošā advokāta paziņojumi.
Saprotams, ka oficiālas apsūdzības sagatavošana un uzrādīšana procesā iesaistītajiem aizdomās turamajiem prasīs ilgu laiku un ļoti profesionālu izmeklēšanu. Ja šie cilvēki ir tiešām vainīgi (ko var atzīt tikai tiesa), tad, manuprāt, šādu apjomu un līmeņa noziedzīgu darbību izmeklēšana ar Latvijas tiesībsargu profesionalitāti un kapacitāti ir maz ticama.
Jāsaprot, ka Latvenergo (kas pēc kapitalizācijas noteikti ir valsts lielākais koncerns) nekonsultēja idioti, bet vieni no labākajiem advokātiem valstī. Tas, pirmkārt. Otrkārt-aizdomās turamo aizstāvību arī veic un veiks Latvijas advokatūras zvaigznes.
Manu pieņēmumu praksē apliecina apsūdzības puses impotentā mazspēja tā dēvētajā “Lemberga lietā”, kas jau ir pārvērtusies par farsu bez vērā ņemamu pierādījumu bāzes. Sliecos domāt, ka abas šīs lietas ir ar kaut ko identiskas, tikai atrodas “dažādās izmeklēšanas stadijās”.
Un abām pamatā ir milzīga nauda, kā arī Latvijas galveno ekonomisko aktīvu pārdale. Pārdale par labu spēkiem un struktūrām, kuras nebāzējas mūsu valsts ārēs.
Pieļauju iespēju, ka Miķelsona kungs vienkārši neuzspēja laikā pamest savu krēslu. Kā saka-atradās ne tajā vietā un ne tajā laikā. Es nevēlos teikt, ka viņš ir balts un pūkains, ar eņģeļa spārniem uz muguras. Diez vai! Tāda līmeņa amatos mūsu valstī nemēdz atrasties svētie.
Persona kā konkrēts Miķelsons, iespējams, nevienu neinteresē. Toties ļoti interesē viņa rīcībā esošā informācija par valsts augstākās raudzes politiķu, kas varētu ietekmēt vai pretoties Latvenergo privatizācijai , skeletiem skapī pirmsvēlēšanu laikā. Domāju, ka tādu skeletu ir pat ne skapis, bet lielum liela noliktava. Pat vairākas...
Kā runā Centrāltirgū, tad mūsu elektrības monopolists un gigants, no kura ir atkarīgs (nepārspīlējot) jebkurš Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, apsolīts ļoti nopietniem tēvočiem no aizokeāna puses. Ja tā, tad var uzskatīt, ka tieši tā (un nekā citādi) viss notiks. Pārāk nopietni tēvoči, un Latvija ir pārāk maza, intrigu vērpta un atkarības važās iekalusies.
Tad šī spēle pat nav vienos vārtos, tā jau ir pabeigta bez viena gola iesišanas. Vai Latvenergo īpašumtiesību maiņa ietekmēs tarifus uz to krasu pieauguma pusi? Grūti atbildēt, reāli to šodien nepateiks neviens. Ņemot vērā, ka energomonopolistam pārejot pie aizokeāna onkuļiem, no tā tiks sekundes laikā patriekti visi vietējie neskaitāmie zīdēji un naudas atpumpētāji (gan politiskie, gan ekonomiskie, gan pat tīri kriminālie) visos līmeņos, tad domāju, ka krasa tarifu pieauguma nebūs.
Problēmas būs Miķelsonam &Co. Ar viņiem nestrādās atsevišķi dienesti kā ar aizdomās turamajiem žuļikiem, ar viņiem strādās kā ar svarīgas (Latvijas mērogam-pat stratēģiskas) informācijas nesējiem, kas a priori nav nekas jauks konkrētam cilvēkam šādā konkrētā situācijā. Situāciju var atrisināt tikai mūsu ārlietu resors, neformāli sakontaktējot Latvijas politikas smagsvarus ar aizokeāna finanšu dūžiem. Citas izejas nav.
Tas ir pirmais, turklāt ļoti grūts ārpolitikas gambīts.
Otrs uzdevums ir vienkāršāks. Uz visu dažnedažādu negatīvu notikumu fona un pasaules ekonomiskās krīzes histērijas viļņa Latvijā ir ieradies šakāļu bars no Zviedrijas. Mērķis ir ļoti konkrēts: vienkārši savākt sev Latvijas valsts mežus - galveno valsts nacionālo bagātību un skābekļa ģeneratoru. Piesavināties lielākās Latvijas eksporta nozares izejmateriālu bāzi. Arī šeit būtu nepieciešama ārlietu resora iejaukšanās. Nekavējoša un stingra.
Sākumam varbūt pietiktu ar Latvijas Republikas vēstnieka Zviedrijas Karalistē atsaukšanu uz Rīgu konsultāciju veikšanai. Ja šāds ekspromts rezultātu nedod, tad jāpārtrauc diplomātiskās attiecības ar “lielāko Latvijas ekonomikas investoru”. Tas ir otrs ārpolitikas gambīts.
Iespējams, ka sākumā un pa vidu vēl ir neformālas tikšanās, konsultācijas, oficiāli paziņojumi, vidutāju darbības utt., bet svarīgi ir pavisam cits - vai Latvijas ārpolitikas resors ir spējīgs nodrošināt nemainīgus elektrības tarifus, nomainoties Latvenergo īpašniekam un nepieļaut Latvijas valsts mežu aktīvu nonākšanu zviedru rokās? Mēs bijām zemnieku tauta, varbūt laiks kļūt par šahistiem? Varbūt pietiek padevīgi vergot tiem, kas saldos vārdos slēpj valsts izpārdošanas mērķus?