Būt vai nebūt Latvijas valstij? Trīs politiskie spēki pauž uzskatus par situāciju Latvijā preses konferencē.
Piektdien, 11.jūnijā viesnīcā Gutenbergs notika partiju DEMOKRĀTI.LV, RAŽOTĀJA LATVIJA un Latvijas kustības SOLIDARITĀTE preses konference, kurā informēja par galvenajiem Latvijas tautsaimniecības stabilizatoriem un iespējām Latvijā radīt modernu ekonomiku.
Ar skaistām klišejām pašlaik bārstās daudzi, politiskās reklāmas pārdod tukšu gaisu un solījumus kā vilinošas indīgu konfekšu kārbiņas. Korumpētie vai ne īpaši apdāvinātie politiķi, kas apzināti vai muļķības pēc ir izpārdevuši Latviju, šoruden ir jānoraksta vēstures mēslainē.
Mēs nebaidāmies no patiesības un skaļiem vārdiem, mēs esam gatavi pateikt – Latvija ir bankrotējusi valsts, tās neaizsargātākā iedzīvotāju daļa ir nolemta dzīvei no „rokas mutē”, pašnāvībām un emigrēšanai, jo savai valstij nav vajadzīgi. Vai šādos apstākļos ir pamatoti un ētiski skaistos reklāmas klipos rādīt „neko” un solīt „neko”? Latvijas iedzīvotāji no politiskajām partijām un apvienībām gaida nevis vārdus, bet maizi un darbu. Valsti ir jāvada cilvēkiem, kuri grib un māk strādāt, zina, kā izveidot biznesa vidi un radīt darbavietas šeit, nevis audzina eksportpreci - melnstrādniekus.
Prese konferencē uzstājās:
Edgars Jansons, partijas DEMOKRĀTI.LV valdes priekšsēdētājs
Dace Zabiņako, partijas DEMOKRĀTI.LV valdes priekšsēdētāja vietniece
Atis Apinis, partijas RAŽOTĀJA LATVIJA valdes priekšsēdētājs
Arvīds Platpers, RAŽOTS LATVIJĀ dalībnieks
Agris Sūna, Latvijas kustības SOLIDARITĀTE valdes priekšsēdētājs
Labdien visi klātesošie, atbildīgi cilvēki atbildīgā laikā!
Partija DEMOKRĀTI.LV pateicas par mums izrādīto cieņu un saņemto uzaicinājumu būt par viesiem jaunas politiskas apvienības dibināšanas pasākumā!
Mēs pozitīvi vērtējam to, ka atsevišķu mūsu iepriekšējo savstarpējo politisko konsultāciju un diskusiju laikā radušies priekšstati par valsts, tautas un tautsaimniecības tālāku attīstību un modeļiem ir pienācīgi atspoguļoti jaunveidotās apvienības programatiskajos dokumentos. Tas liecina par to, ka, lai arī kas nebūtu konstruktīvu ieteikumu ar demokrātisku ievirzi autors, šodienas valsts politiskā telpa ir izslāpusi pēc atbildīgas reālpolitikas piedāvājumiem un priekšlikumiem. Vēl jo vairāk - risinājumiem.
Daudz vairāk kā simbolisks ir jūsu apvienības nosaukums - „Atbildība”. Tieši tas, kas pietrūkst mūsu politikai un politiķiem. Ne tikai atbildība ieiet politikā, bet arī ar godu no tās iziet. Partija DEMOKRĀTI.LV uzskata, ka atbildības pamatā ir spēja ne tikai aicināt būt atbildīgiem nākotnē, bet atbildīgi analizēt iepriekšējos periodus un pie varas jau bijušo partiju pielaistās kļūdas vai klaju prettautisku interešu realizācijas notikumus un to sekas. Katram nākotnes politiķim ir jāsaprot, ka politiskā atbildība ir pirmkārt katras personas vai deputāta individuālā atbildība pret sevi un savu sirdsapziņu.
Jūs esat uzņēmušies nepateicīgu misiju mūsu valstij grūtā vēsturiskā brīdī. Labot citu iepriekšējās kļūdas, bet atbildēt ar savu šodienas vārdu un reputāciju.
Partija DEMOKRĀTI.LV atbalsta visus demokrātiski domājošus un konsekventi praktiski īstenojošus valsts sabrukuma novērsošus spēkus, kas atklāti nostājas pret starptautiskās finanšu plutokrātijas graujošajām darbībām mūsu zemē. Tos, kas nebaidās vietējiem oligarhiem un viņu rokaspuišiem norādīt uz atbilstošu vietu cietuma kamerās vai labākajā gadījumā - jau pagājušas vēstures mēslainē.
Vēlam panākumus apvienotam un atbildīgam kreisi centriskam spēkam Latvijas politiskajā spektrā-apvienībai „Atbildība”! Lai jums veicas, lai vienmēr un visur blakus kopsolī iet jūsu griba, vēlme, prasme, drosme un atbildība! Par Latvijas valsts izvešanu no morālā pagrimuma, visaptverošas politiskās krīzes un ekonomiski-finansiālā bankrota!
Paldies par uzmanību!
Ievēl jaunu Rojas novada domes priekšsēdētāju
Rojas novada domes ārkārtas sēdē vakar no Rojas novada domes priekšsēdētāja amata tika atbrīvots Jānis Žoluds ("Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība"), bet par jauno pašvaldības vadītāju ievēlēta līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietniece Eva Kārkliņa ("Demokrāti.lv").
Galvenais iemesls, kāpēc deputātiem bija radusies neapmierinātība ar Žoluda darbu, bijis tas, ka "viņš vairākkārt ignorēja lūgumu tikties ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu novada nākotni un attīstību un skaidrotu, kāpēc tie vai citi lēmumi tiek pieņemti".
Novada vadītājam vairāk jākomunicē ar iedzīvotājiem," aģentūrai LETA skaidroja viens no Žoluda atbrīvošanas iniciatoriem Rojas novada domes deputāts Gintis Krauze ("Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), piebilstot, ka iepriekš Žoluds bijis "kompromisa figūra".
Ārkārtas sēdē piedalījās 14 deputāti. Par Žoluda atbrīvošanu no ieņemamā amata nobalsojuši deviņi deputāti, pret - pieci deputāti.
Vakar notika arī jaunā novada domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Krauze šim amatam izvirzījis Kārkliņas kandidatūru, savu kandidatūru bija izvirzījis arī no amata atbrīvotais Žoluds.
Par Kārkliņas ievēlēšanu Rojas novada domes priekšsēdētājas amatā nobalsoja 11 deputāti, bet par Žoluda ievēlēšanu - divi deputāti. Viens biļetens atzīts par nederīgu, jo tajā izsvītroti abi kandidāti.
Līdz ievēlēšanai par Rojas novada domes priekšsēdētāju Kārkliņa bija Rojas vidusskolas direktore, bet turpmāk šos pienākumus vairs neveiks.
Šī gada aprīlī Kārkliņa vienīgā no 14 deputātiem balsoja pret lēmuma projektu "Ievērojot ievērojama daudzuma Mērsraga pagastā dzīvojošo personu vēlmi atdalīties no Rojas novada, piekrist Rojas novada pašvaldības administratīvās robežas grozīšanai, atdalot no Rojas novada pašvaldības Mērsraga administratīvo teritoriju". Tomēr Kārkliņa aģentūrai LETA sacīja, ka viņas ievēlēšana pašvaldības vadītājas amatā Mērsraga centienos atdalīties no Rojas novada neko būtisku nemainīs, jo tagad šis jautājums tiek risināts valsts līmenī un par to būs jālemj Saeimai.
Tomēr izmaiņas novada domes darba organizēšanā noteikti būšot, jo deputāti tieši nepieciešamo izmaiņu dēļ viņu ievēlējuši šajā amatā, skaidroja Kārkliņa. Tā kā galvenais pārmetums Žoludam bija par nepietiekamo komunikāciju ar iedzīvotājiem, šajā ziņā noteikti būšot izmaiņas. Kārkliņa uzsvēra, ka jau vakar tikusies ar Mērsraga iedzīvotājiem, bet rīt paredzēta tikšanās ar rojeniekiem, un turpmāk šādas tikšanās paredzētas regulāri. "Es kopš pagājušā gada rudens centos panākt, ka jātiekas ar iedzīvotājiem," atklāja Kārkliņa.
Jau ziņots, ka 13.aprīlī Rojas novada domes ārkārtas sēdē deputāti ar 13 balsīm "par" un vienu balsi "pret" atbalstīja Mērsraga vēlmi atdalīties no Rojas novada, aģentūru LETA iepriekš informēja toreizējais Rojas novada domes priekšsēdētājs Žoluds, piebilstot, ka gala lēmumu šajā jautājumā pieņems Saeima.
Notiek ielāde ...
