Vairāk informācijas skatīt šeit

Latvijas Republikas Saeima ratificē Lisabonas līgumu 12 minūtēs un tikai pēc Čehijas prezidenta iedzīšanas stūrī, kad tas paraksta šo dokumentu – Latvijā sāk noritēt skaidrošanas pasākumu akcijas – protams, ar rakursu - cik Lisabonas līgums ir labs un izdevīgs sabiedrībai.

Ceturtdien Eiropas mājā piedaloties diskusijā par Lisabonas līgumu, biju pagodināts klātienē sastapties ar kompetentiem ekspertiem. Lisabonas līguma fani - Eiropas politikas pētniece Dace Akule kopā ar Zinātņu akadēmijas Goda doktoru Eduardu Bruno Deksni acīmredzami bija uzaicināti uz šo diskusiju, lai nostiprinātu savas pozīcijas un Briseles kambaros tiktu ievilkts kārtējais ķeksītis „demokrātisku” pamatnostādņu veicināšanai.

Lai arī tautai vēl joprojām nav skaidrs šī līguma virziens un mērķi, mūsu „eksperti” turpina bārstīt gudras frāzes un populistiskus apgalvojumus par to – cik tad nu Latvijai būs daudz labumu no tā, ka esam atdevuši savu suverenitāti un kā ābečnieki mācāmies strādāt Eiropas Savienībā. Kā sanāks, tā arī būs – paši pie visa vainīgi. Tiek zaimots mūsu pašu valdības darbs, tajā pat laikā, kad tieši šiem cilvēkiem – Eiropas lietu „ekspertiem” pēc būtības un patriotisku mērķu vadītiem pirms līguma ratifikācijas (nevis divus gadus vēlāk) bija jāveic objektīvs šī dokumenta skaidrojums ne tikai mūsu 100 gudrajām galvām, bet arī vienkāršajai tautai. Tas tiek darīts novēloti un apzināti. Ja Dekšņa kungs var atļauties skaļi paziņot, ka Lisabonas līgums – tā ir vēsture un nav te ko vairs runāt, tad rodas loģisks jautājums – kas mūs sagaida nākotnē, ja pagātni esam nogulējuši? Ja nav neviena paša argumenta no ekspertu puses par to, cik tad ir to reāli taustāmo lietu un labumu, ko Eiropa mums ir pasniegusi kā žēlastības dāvanu, tad atkal tiek pasvītrots tas – ka mums tā jau nekas nepieder – un nākotnē izskatās, ka piederēs vēl mazāk. Un izrādās, ka paši esam pie visa vainīgi!

Tā arī nesapratu, kāds īsti bija šī pasākuma patiesais mērķis. Ja viedoklis, kas ir pamatots ar loģisku jautājumu par šī līguma demokrātiskuma trūkumu, tiek vienkārši ignorēts un jautājuma uzdevējs tiek nosaukts par muļķi vai arī netiek vispār laists pie vārda un tiek ieteikts doties prom – rodas pārliecība, ka pasākuma scenārijā tika iekļauti tikai „vēlamie” jautājumi, kas neļauj atspoguļot Lisabonas līguma pamatnostādnes un riskus, kas apdraud mūsu valsti un tās iedzīvotāju nākotni. Laikam neviens no „ekspertiem” nebija gaidījis, ka maza „muļķu” grupiņa, kas vienojas zem nosaukuma „EJ, NOSARGĀ LATVIJU!”, vēl naivi tic un cer uz sava viedokļa dzīvotspēju. Satversmes tiesa tiek piesaukta ik reizi, kad „eksperti” tiek lūgti paskaidrot suverenitāti apdraudošo jautājumu patieso būtību, uz ko saņemot plaši sapītu teorētisko terminu birumu, kas acīmredzot pat pašos „ekspertos” nevieš skaidrību par informācijas konstrukciju un jēgu.

12.novembra diskusija tikai kārtējo reizi pierādīja un apstiprināja to, ka lielvalstu birokrātu slēptos mērķus īsteno eirofīliski sazombētas personības, kam savas nācijas un valsts nākotne ir vienaldzīga. Šajā gadījumā nesaskatu neko citu kā vien valsts un tautas nodevību brutālākajā formā. Un tautas nodevēji ir pelnījuši augstāko soda mēru.

EJ, NOSARGĀ LATVIJU! pārstāvis Olafs Brežinskis
 

Fotoreportāža no diskusijas par Lisabonas līgumu Eiropā, skatīt šeit