|
Apstiprināti partijas Biedru sapulcē,
2009.gada 27.martā
Rīga, 2009
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Politiskās partijas pilns nosaukums ir “DEMOKRĀTI.LV” (turpmāk tekstā Partija).
1.2. Partija ir juridiska persona. Tai ir sava simbolika (grafiskā zīme – logo), kas pievienota šo statūtu pielikumā.
2. Partijas mērķi
2.2. Partijas galvenie mērķi un uzdevumi ir nodrošināt iedzīvotāju labklājību, personisko brīvību un drošību, saglabāt nācijas garīgās vērtības, veicināt Latvijas uzplaukumu izglītībā, zinātnē, ekonomikā un tautsaimniecībā, rūpēties par Latvijas iekšējo un ārējo drošību.
2.3. Partija darbojas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un programmai. Programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai Partija veic politisko darbību, piedalās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus, un sadarbībā ar ievēlētiem deputātiem īsteno Partijas programmu, piedalās valsts pārvaldes institūciju izveidē un darbībā.
3. Biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumi un kārtību
3.1. Par Partijas biedru var kļūt rīcībspējīga fiziska persona, kura uz iestāšanās brīdi Partijā sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ar likumu nav aizliegts būt par politiskas partijas biedru, kura apņēmusies ievērot Partijas statūtus, īstenot tās programmu un nav citas partijas biedrs.
3.2. Par personas uzņemšanu Partijā, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu, lemj Partijas valde. Partijas valde lemj arī par biedru izslēgšanu no Partijas. Valde var izslēgt biedru no Partijas par darbību citā partijā, Partijas statūtu, programmas vai vadības institūciju lēmumu un pieņemto noteikumu neievērošanu, kā arī rupju ētikas normu pārkāpumu. Partijas biedra izslēgšanu no Partijas var ierosināt Partijas valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis, kā arī Ētikas komisija.
3.3. Partijas biedru pienākumi ir:
3.3.1. piedalīties un atbalstīt Partiju darbā;
3.3.2. popularizēt Partijas idejas un nostādnes;
3.3.3. pildīt Partijas uzdevumus un veicināt tās mērķu sasniegšanu, gatavot savus priekšlikumus un iesniegt tos valdei;
3.3.4. ievērot un pildīt Partijas programmu, statūtus un vadības institūciju lēmumus, kā arī citus Partijas biedriem saistošus noteikumus;
3.3.5. piedalīties Partijas Biedru sapulcēs un rīkotajās akcijās, kā arī Partijas pārvaldes institūciju vēlēšanās;
3.3.6. ievērot atklātuma, taisnīguma un demokrātijas principus, kā arī ētikas normas;
3.3.7. regulāri maksāt biedra naudu, pārskaitot naudu Partijas kontā ar norādi biedra nauda (maksimālā iemaksa bez ierobežojumiem, taču tādā apmērā, lai Partijas biedra kopējās iemaksas kalendārā gada laikā nepārsniegtu 10 tūkstošus latu);
3.3.8. rakstiski informēt par faktisko izstāšanos no Partijas vai iestāšanos citā partijā.
3.4. Partijas biedru tiesības ir:
3.4.1. piedalīties Partijas darbā;
3.4.2. vēlēt un tikt ievēlētam Partijas amatos vai institūcijās;
3.4.3. kandidēt iekļaušanai Partijas vēlēšanu sarakstos;
3.4.4. apvienoties nodaļās;
3.4.5. izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;
3.4.6. saņemt informāciju par Partijas un vadības institūciju darbību;
3.4.7. lūgt Partijas Ētikas komisijai izskatīt atsevišķa partijas biedra rīcību;
3.4.8. iesniedzot valdei rakstisku iesniegumu, izstāties no Partijas;
3.4.9. uz laiku apturēt savu darbību Partijā.
3.5. Biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtība:
3.5.1. Iestāšanās nauda ir 5 (pieci) lati;
3.5.2. Biedra nauda ir 2.50 (divi piecdesmit) lati kalendārajā gadā;
3.5.3. Pārskatīt biedra naudas lielumu ir tiesīga Partijas biedru sapulce;
3.5.4. Partijas valde ir tiesīga ar savu lēmumu atbrīvot biedru no biedru naudas maksājumiem noteiktā periodā.
4. Kārtība, kādā var veidot partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumi
4.1. Partijā var dibināt teritoriālās struktūrvienības, kurās apvienojas Partijas biedri, ņemot vērā teritoriālo principu vai intereses. Teritoriālo struktūrvienību dibina valde pēc vismaz desmit Partijas biedru pieteikuma.
4.2. Partijas struktūrvienības darbojas saskaņā ar valdes izdotu un apstiprinātu nolikumu. Tās izveido vai slēdz ar valdes lēmumu.
4.3. Partijas struktūrvienības vadītāju ieceļ saskaņā ar Partijas valdes apstiprinātu nolikumu.
4.4. Partijas struktūrvienības ievēro Partijas programmu, stratēģiju un taktiku. Tai ir saistoši Partijas Biedru sapulces un valdes lēmumi. Tās darbojas Partijas interesēs, popularizējot Partijas realizēto politiku vietās, kurās tā darbojas.
4.5. Partijas struktūrvienībai nav patstāvīgas juridiska personas statuss. Ar valdes lēmumu tās rīcībā var tikt nodota manta vai naudas līdzekļi. Partijas struktūrvienības vadītājs ir atbildīgs par saņemtās mantas vai naudas līdzekļu izlietojumu.
4.6. Slēdzot Partijas struktūrvienību, tā vairs nedrīkst izmantot Partijas vārdu un simboliku.
4.7. Partijas struktūrvienībām ir tiesības izvirzīt kandidātus Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
5. Biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtība
5.1. Partijas augstākā lēmējinstitūcija ir Biedru sapulce. Biedru sapulci sasauc Partijas valde ne retāk kā reizi gadā. Biedru sapulces norises vietu, laiku, pārstāvniecību un darba kārtību nosaka valde un to izziņo ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) dienas pirms sapulces sasaukšanas dienas. Partijas valdei ir tiesības sasaukt arī ārkārtas Biedru sapulci. Ja ārkārtas Biedru sapulces sasaukšanu pieprasa Partijas valdes priekšsēdētājs, divas trešdaļas valdes locekļu vai viena desmitā daļa Partijas biedru, ārkārtas Biedru sapulce sasaucama mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas valdei vai no lēmuma pieņemšanas dienas valdes sēdē. Ierosinot sasaukt ārkārtas Biedru sapulci, ir jānorāda tās sasaukšanas iemesls un jāiesniedz valdei ārkārtas Biedru sapulces darba kārtība. Biedru sapulces delegātu izvirzīšanas kārtību nosaka Partijas valde.
5.2. Biedru sapulce ir tiesīga izlemt jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Partiju, tās darbību vai biedriem.
5.3. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no Partijas biedriem.
5.4. Visus lēmumus pieņem Biedru sapulcē. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse biedru, un tas stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Katram biedram Biedru sapulcē ir viena balss. Lēmuma pieņemšanai par Partijas likvidēšanu vai reorganizēšanu nepieciešamas vairāk kā divas trešdaļas biedru balsu no klātesošajiem.
5.5. Balsošana Biedru sapulcē ir atklāta, izņemot balsojumus par Partijas valdi, Partijas valdes priekšsēdētāju, Revīzijas un Ētikas komisiju, kas notiek aizklāti. Biedru sapulce var lemt par aizklātu balsošanu arī citos gadījumos.
5.6. Tikai Biedru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par Partijas dibināšanu, likvidēšanu vai reorganizāciju, pieņemt vai grozīt Partijas statūtus, programmu un Ētikas kodeksu, kā arī no Partijas biedriem ievēlēt Partijas valdi, Ētikas un Revīzijas komisiju.
6. Valdes darbības termiņš un valdes skaitliskais sastāvs, valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi
6.1. Biedru sapulces starplaikā Partijas darbu organizē valde.
6.2. Valde sastāv no vienpadsmit valdes locekļiem (valdes priekšsēdētāja un desmit valdes locekļiem, no kuriem ne vairāk kā 2 (divi) tiek ievēlēti par Partijas valdes priekšsēdētāja vietniekiem), kurus aizklātās vēlēšanās uz vienu gadu ievēl Biedru sapulce. Valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amata kandidātus ir tiesības izvirzīt jebkuram Partijas Biedram no Partijas Biedru vidus (tiek pieļauts arī, ka amata kandidāts izvirza pats sevi).
6.2.1. Vispirms Biedru sapulce atsevišķā balsojumā ievēl Partijas valdes priekšsēdētāju. Partijas valdes priekšsēdētāja vēlēšanās par Partijas valdes priekšsēdētāju ir ievēlēts amata kandidāts, kurš saņēmis visvairāk balsu. Gadījumā, ja diviem vai vairāk kandidātiem balsis sadalās līdzīgi (nodotas visvairāk balsis salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, taču balsu skaits vienāds), jāveic atkārtots balsojums par tiem kandidātiem, kas saņēmuši vienādu balsu skaitu un šajā balsojumā par Partijas valdes priekšsēdētāju ir ievēlēta persona, kas saņēmusi visvairāk balsu. Balsojums pēc aprakstītā principa turpināms līdz brīdim, kad par Partijas Valdes priekšsēdētājs ar balsojumu jāizvēlas no diviem pretendentiem, no kuriem par Partijas Valdes priekšsēdētāju ir ievēlēts amata kandidāts, kurš saņēmis vairāk balsu.
6.2.2. Valdes locekļu vēlēšanās par valdes locekļiem ir ievēlēti desmit visvairāk balsu saņēmušie pieteiktie kandidāti, taču gadījumā, ja balsis kandidātiem sadalās līdzīgi (mazākais pieļaujamais balsu skaits diviem vai vairāk kandidātiem ir vienāds), Biedru sapulce balso atkārtoti par tiem kandidātiem, kas saņēmuši vienādu balsu skaitu un šajā balsojumā par valdes locekli ir ievēlēta (ievēlētas) persona (personas), kas saņēmusi (saņēmušas) visvairāk balsu. Balsojums pēc aprakstītā principa turpināms līdz brīdim, kad trūkstošais valdes loceklis ar balsojumu jāizvēlas no diviem pretendentiem, no kuriem par valdes locekli ir ievēlēts amata kandidāts, kurš saņēmis vairāk balsu.
6.2.3. Valdes priekšsēdētāja vietniekus (ne vairāk kā divus) ievēl valde no ievēlēto valdes locekļu vidus. Par Partijas valdes priekšsēdētāja vietnieku nevar būt Partijas valdes priekšsēdētājs.
6.3. Valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt Partiju kopīgi ar pieciem valdes locekļiem, bet Partijas valdes priekšsēdētājam ir tiesības pārstāvēt Partiju atsevišķi.
6.4. Partijas valdes priekšsēdētāja, vietnieku un valdes locekļu pilnvaru termiņš ir viens gads.
6.5. Valde ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse no valdes sastāva.
6.6. Valdes lēmumus pieņem ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu atklātā balsojumā. Ja balsis sadalās vienādi, tad izšķirošā ir Partijas valdes priekšsēdētāja, bet tā prombūtnē – valdes priekšsēdētāja vietnieka, kuru savas prombūtnes laikam noteicis Partijas valdes priekšsēdētājs, balss. Valdes sēdes protokolus paraksta sēdes vadītājs un valdes sekretārs.
6.7. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes ir atklātas, taču īpašos gadījumos valde ir tiesīga noteikt arī slēgtu sēdi.
6.8. Valdes darbu vada Partijas valdes priekšsēdētājs, bet tā prombūtnē Partijas valdes priekšsēdētāja noteikts valdes priekšsēdētāja vietnieks. Partijas valdes priekšsēdētājs var sasaukt valdes sēdes pēc savas iniciatīvas. Ārkārtas valdes sēdes Partijas valdes priekšsēdētājam jāsasauc, ja to pieprasa vismaz trīs valdes locekļi. Ārkārtas valdes sēde jāsasauc trīs darba dienu laikā no attiecīgā pieprasījuma saņemšanas brīža.
6.9. Partijas valde:
6.9.1. organizē Biedru sapulces lēmumu un Partijas programmas īstenošanu;
6.9.2. apstiprina Partijas budžetu, lemj jautājumus par partijas darbiniekiem un to darba samaksu;
6.9.3. izveido vai likvidē Partijas nodaļas, komitejas un birojus, ieceļ un atbrīvo no amata nodaļu, komiteju un biroju vadītājus;
6.9.4. apstiprina amatā un atbrīvo no pienākumu izpildes un atbildības Partijas izpilddirektoru, kā arī nosaka tā pilnvaras un pienākumus;
6.9.5. apstiprina ar Partijas darbību saistītos iekšējos normatīvos aktus, Partijas vēlēšanu programmatiskos dokumentus, nosaka Partijas stratēģiju un taktiku;
6.9.6. apstiprina vēlēšanu sarakstus un nodrošina to iesniegšanu;
6.9.7. lemj par biedru uzņemšanu Partijā un izslēgšanu no Partijas;
6.9.8. sagatavo Partijas Biedru sapulces, organizē Partijas biedru aptaujas;
6.9.9. lemj citus ar Partiju un tās darbību saistītos jautājumus.
6.10. Partijas valdes priekšsēdētājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Partiju, sasauc un vada Partijas valdes sēdes, atsevišķu uzdevumu veikšanai pilnvaro valdes locekļus vai Partijas biedrus, iesaka apstiprināšanai Partijas izpilddirektoru.
6.11. Partijas ikdienas darbu veic sekretariāts. Sekretariātu izveido un vada Partijas valdes apstiprināts izpilddirektors;
6.12. Valdes priekšsēdētājs vada sekretariāta darbu, paraksta Partijas finansu un saimnieciskos dokumentus, pieņem un atbrīvo no darba Partijas algotus darbiniekus, pārstāv Partiju tiesā un citās institūcijās, kā arī pilnvaro Partijas sekretariāta darbiniekus vai citus Partijas biedrus veikt nepieciešamās organizatoriskās vai saimnieciskās darbības.
7. Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas, to ievēlēšanas kārtība, kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un pilnvaru termiņš, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu
7.1. Partijai ir juridiskas personas statuss un tiesības. Tai likumā noteiktā kārtībā ir tiesības iegūt kustamo un nekustamo mantu, uzkrāt finanšu līdzekļus. Partijas finanšu resursus veido biedru naudas, ziedojumi vai citi finanšu līdzekļu un mantas dāvinājumi, likumā atļautā kārtībā iegūts īpašums, ienākumi, ko dod Partijas veiktā uzņēmējdarbība vai saimnieciskā darbība, kā arī citi likumā neaizliegti finansēšanas avoti. Partijas finanšu līdzekļi tiek izmantoti Partijas mērķu sasniegšanai.
7.2. Ar Partijas naudu un mantu darījumos, kuri nepārsniedz piecus tūkstošus latu, rīkojas Partijas valdes priekšsēdētājs, pilnvarota persona vai Partijas izpilddirektors. Darījumiem, kuru apmērs pārsniedz piecus tūkstošus latu, nepieciešama valdes piekrišana.
7.3. Lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu pieņem Partijas valde.
7.4. Ētikas komisija sastāv no pieciem Ētikas komisijas locekļiem, kurus aizklāti balsojot ievēl Biedru sapulcē. Ētikas komisijas locekļu pilnvaru termiņš ir viens gads.
7.5. Ētikas komisija ir neatkarīga Partijas institūcija. Ētikas komisija darbojas saskaņā ar Ētikas kodeksu, kuru apstiprina biedru sapulce.
7.6. Ētikas komisijas locekļus ievēl Biedru sapulce, atbilstoši balsojuma principam, kas minēts statūtu 6.2.1.punktā un 6.2.2.punktā.. Ētikas komisijas locekļi no sava vidus ievēl Ētikas komisijas priekšsēdētāju.
7.7. Ētikas kodeksa normu pārkāpuma gadījumā, Ētikas komisija ir tiesīga izteikt aizrādījumu vai piezīmi, kā arī ierosināt valdei izskatīt jautājumu par Partijas biedra izslēgšanu no Partijas. Ētikas komisijas locekļiem ir tiesības piedalīties ikvienā valdes sēdē, kurā tiek skatīts jautājums par biedra izslēgšanu no Partijas sakarā ar biedra pieļautajiem ētikas normu pārkāpumiem, kā arī izteikt savu viedokli.
7.8. Ētikas komisijas izteiktais aizrādījums vai piezīme nav pārsūdzami.
7.9. Revīzijas komisija pārrauga un kontrolē Partijas finansiālo darbību un ne retāk kā reizi gadā revidē Partijas finansiālo un saimniecisko darbību.
7.10. Revīzijas komisija sastāv no trim locekļiem, kurus aizklāti balsojot ievēl biedru sapulce. Par Revīzijas komisijas locekļiem var ievēlēt tikai Partijas biedrus, kas nav valdes locekļi. Revīzijas komisijas vēlēšanās ievēlēti ir visvairāk balsu saņēmušie kandidāti, atbilstoši balsojuma principam, kas minēts šo statūtu 6.2.1.punktā un 6.2.2.punktā. Revīzijas komisijas locekļu pilnvaru termiņš ir viens gads. Revīzijas komisija pieņem lēmumus vienbalsīgi.
7.11. Revīzijas komisijas darbu vada Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēl komisijas locekļi.
7.12. Revīzijas komisijas locekļi var veikt arī patstāvīgas finansu pārbaudes, pieprasīt valdei vai citām Partijas institūcijām visus ar Partijas finansiālo darbību saistītos dokumentus, kā novērotājiem piedalīties valdes sēdēs.
7.13. Par Partijas finansiālo stāvokli Revīzijas komisija ziņo Biedru sapulcē.
7.14. Par pamanītajiem trūkumiem Partijas finansu un saimnieciskajā darbībā Revīzijas komisija nekavējoties ziņo Partijas valdei.
7.15. Par Partijas finanšu līdzekļu un citas mantas izlietošanu pēc lēmuma par Partijas likvidēšanu pieņemšanas, lemj biedru sapulce nobalsojot vairāk kā pusei no klātesošajiem. Visa pēc Partijas likvidācijas atlikusī manta novirzāma jaunatnes izglītības atbalstīšanai, zinātnei, sportam, labdarīgiem mērķiem, vienai vai vairākām organizācijām, kuru mērķi ir radniecīgi Partijas mērķiem.
7.16. Jautājumu par to, kurai tieši biedrībai vai nodibinājumam ir nododami Partijas līdzekļi, izlemj valde.
7.17. Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents.
7.18. Zvērinātu revidentu pēc valdes ierosinājuma ievēl biedru sapulce uz vienu gadu.
7.19. Zvērināta revidenta atzinums par partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
8. Kārtība, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā
8.1. Grozījumus partijas statūtos var izdarīt tikai partijas Biedru sapulce pēc Valdes ierosinājuma.
8.2. Statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi.
8.3. Ierosināt grozījumus statūtos var arī Partijas valdes priekšsēdētājs, divas trešdaļas valdes locekļu vai viena trešdaļa Partijas biedru iesniedzot rakstisku pieteikumu valdei, kurai ir pienākums ierosināt izskatīt un apstiprināt piedāvātos grozījumus statūtos Biedru sapulcei.
8.4. Partijas programmas grozījumus ierosina valde un iesniedz Biedru sapulcei apstiprināšanai.
8.5. Partijas programmas grozījumi stājas spēkā ar to apstiprināšanas brīdi biedru sapulcē, ja vien biedru sapulcē lēmumā nav noteikts citādi.
9. Kārtība, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām
9.1.Deputātu kandidātus Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām izvirza partijas nodaļas, valde un/vai ne mazāk par desmit (10) biedru grupa.
9.2. Partijas biedru grupa iesniedz valdei rakstveidā priekšlikumu par kandidāta izvirzīšanu Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un/vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
9.3. Vēlēšanu sarakstus apstiprina un to iesniegšanu nodrošina valde.
Valdes priekšsēdētājs _____________________
/Edgars Jansons/
Rīgā, 2009.gada 27.martā |
