|
Novada domes kodols ir nemainīgs jau 12 gadus. Mēs, novada iedzīvotāji, vēlamies uzzināt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, kas ir bijuši kā dadzis acīs visu šo laika periodu:
- Nolaistais sporta komplekss Carnikavas centrā ir novada kauna traips jau 15 gadus. ZZS saraksta tikšanās ar vēlētājiem laikā 24. maijā tautas namā Ozolaine noskaidrojās, ka galvenais iemesls, kāpēc šī sāpīgā problēma vēl arvien nav atrisināta, ir politiskās gribas trūkums no valdošās partijas puses. Vai tas ir pieņemami?
- Iepriekšējās trīs vēlēšanās mums solīja, ka tiks uzcelts jauns bērnudārzs. Ja solījumi izrādījās tukši pat treknajos gados, tad kāda ir pārliecība, ka solījumi ekonomikas lejupslīdes laikā ar ceturto reizi tiks beidzot izpildīti?
- Trīs domes sasaukumus mūs pārliecināja, ka tiks sakārtota pieeja jūrai, izveidotas autostāvvietas. Tas netika izdarīts. Tā vietā, iedzīvotājiem liek maksāt soda naudu par automašīnas novietošanu ceļa malā, lai gan citas iespējas nav. Vai šāda rīcība atbilst morāles un ētikas normām?
- Pēdējos 10 gadus Latvijas pašvaldības aktīvi apgūst Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai attīstītu savus novadus krietni virs pašu budžetu iespējām. Kādēļ Carnikavas novads tālu atpaliek no citiem piesaistītās „brīvās” naudas rādītājā?
- Kādreiz Carnikavas pamatskolā mācījās ~560 skolēnu. Tagad – nedaudz virs 200. Izņemto bērnu aptaujātie vecāki apgalvo, ka izglītības kvalitātes līmenis mūsu skolā ir nepietiekošs. Kādu atbildību uzņemas dome par šo bēdīgo situāciju, kura pakāpeniski ir pasliktinājusies ilgu gadu garumā?
- Aptaujas rāda, ka Kalngales, Garciema un citu ciemu iedzīvotāji jūtas atstumti no Carnikavas, nesaņemot ne pienākošos uzmanību, ne līdzekļus savai attīstībai. Kāpēc līdzsvarotas attīstības un vienlīdzības princips visā novada teritorijā netiek ievērots?
- Carnikavas baznīca ir bēdīgā stāvoklī. Novada dome jau padsmit gadus izrāda klaji vienaldzīgu attieksmi pret mūsu luterāņu draudzes centieniem sakopt vienu no kultūras pieminekļiem Carnikavas novadā. Vai iedzīvotāju garīgās vērtības un kultūras mantojums ir nenozīmīgs?
- Zušu un Rožu ielas iedzīvotāji ievilka ūdensvadu par saviem līdzekļiem, taču pašvaldība bezargumentēti attiecās to pieņemt ekspluatācijā. Kāpēc Carnikavas novads ir vienīgais Latvijā, kur ūdensvadu apsaimnieko iedzīvotāji, bet tarifus piespiež maksāt kā par pašvaldības īpašumu?
- Pirms 6 gadiem vietējie uzņēmēji investēja līdzekļus vecā garāžā, uzbūvējot otro stāvu un iepērkot iekārtas, lai ceptu vietējo maizi novada iedzīvotājiem. Dome ar lēmumiem faktiski iznīcināja maizes ceptuvi, nepiešķirot likumā paredzētās pirmpirkuma tiesības un atteicās kompensēt ieguldījumus. Vai iedzīvotāji ieguva vai zaudēja šīs rīcības rezultātā?
- Ieskatoties Vides un Reģionālās Attīstības Aģentūras aprēķinātajā teritoriju attīstības indeksā redzam, ka 2003.-2006. gados Carnikavas novads rangā ir nokritis no 5. uz 7. vietu. Mūsu novads ieņem "godpilno" priekšpēdējo vietu starp visiem novadiem, kas robežojās ar Rīgu. Kāpēc mūsu dome nav konkurētspējīga ar citām pašvaldībām?
- Pirms vairākiem gadiem vietējie uzņēmēji piedāvāja domei uztaisīt projektu, lai iegūtu ES līdzekļus novada ceļu rekonstrukcijai, kur bija iespējams saņemt atbalstu 90% apmērā no izdevumiem. Priekšlikumu noraidīja. Vai mēs esam tik bagāti, lai atteiktos no iespējas uzlabot novada ceļus gandrīz par velti?
- Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji tiek sodīti par automašīnu novietošanu zaļajā zonā, lai gan pietiekošu autostāvvietu nav. Vai tā vietā, lai sodītu, nebūtu labāk, ja dome palīdzētu ar padomu un organizēšanu, kā iedzīvotajiem izveidot jaunas autostāvietas?
Kur ņemsim līdzekļus solījumu pildīšanai
Imants Krastiņš
Iemesls, kāpēc vēlēšanu solījumi bieži tiek lauzti ir tāds, ka solot, netiek padomāts par to, kur ņemt līdzekļus to izpildei. Tāpēc, sastādot DEMOKRĀTI.LV programmu nākamajiem 4 gadiem, katram darbam meklējām līdzekļus plānotajā budžetā. Mēs redzam 4 būtiskus finansējuma papildināšanas avotus, kas ļaus mums atšķirties no esošās valdošās partijas un pildīt solīto:
- Novada budžeta galvenā sastāvdaļa ir deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad, jo vairāk deklarēto iedzīvotāju, jo lielākas iespējas īstenot novada attīstību. Lai gan pastāvīgo iemītnieku skaits ir virs 15 tūkstošiem, diemžēl deklarējušies ir tikai nedaudz virs 6,2 tūkstošiem. Ar nožēlu nākas secināt, ka domes atklātais kūtrums deklarēšanās veicināšanā ir par pamatu tam, ka katru gadu novads ir palaidis garām milzīgu naudu.
Lai labotu šo nolaidību, esam izstrādājuši pasākumu kopumu, ar kuru palīdzību sagaidām, ka būtiski palielināsies deklarējušos iedzīvotāju skaits.
- Piesaistītais ES fondu finansējums ir tā joma, kur būtiski pārspēsim patreizējās domes pieticīgo veikumu. Kāpēc tērēt pašiem savus trūcīgos līdzekļus, ja ir iespēja paņemt no Eiropas to, kas mums pienākas? Vienīgais priekšnoteikums ir spēja ieraudzīt šīs iespējas un atbilstoša veiksmīga pieredze. Ar pārliecību apgalvojam, ka būsim krietni čaklāki „brīvās” naudas piesaistīšanā – mūsu zināšanas šajā jomā kompensēs patreizējās domes trūkumus.
- Publiskās un privātās partnerības (PPP) principa izmantošanā mēs saskatām nebijušas iespējās attīstīt lielus projektus, kam citādāk nepietiktu līdzekļu. Bērnu dārzs un koģenerācijas stacija ir tikai pāris no apjomīgām investīcijām, kuru realizācija praktiski nebūtu iespējama bez privātā kapitāla piesaistes.
- Esam iecerējuši mainīt pašvaldības pozīciju no pakalpojumu pircējiem uz pakalpojumu piedāvātājiem. Kāpēc domei ir jāpludina projām nauda uz citu novadu uzņēmumiem, iepērkot kārtības uzturēšanas funkcijas, komunālos un apsaimniekošanas pakalpojumus? Uzlabosim pašvaldības aģentūras tā, lai tās pašas sniedz šos pakalpojumus un piedāvā arī ārpus novada robežām. Ieguvumi ir acīmredzami – tiek nodarbināti savi iedzīvotāji, nauda nevis aizplūst projām, bet ienāk novadā.
Nobeigumā, lai spētu šajā ekonomiskajā situācijā turpināt rūpēties par iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sociālo drošību, vispirmkārt, deputātiem ir jābūt spēcīgiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Vairs nepietiek ar labiem nodomiem un padomju laiku saimniekošanas pieredzi. ES fondi, mūsdienīgi finansējuma instrumenti, izmaksu optimizācija un veiksmīga uzņēmējdarbības pieredze – lūk, atslēgas vārdi nākamajam domes kolektīvam. Vienoti Pārmaiņām!
Vai beidzot būs bērnudārzs? Kur un cik tas maksās?
Kristaps Bergmanis
Bērnu rinda ar katru gadu Carnikavas novadā pieaug, un rindā gaidošo bērnu skaits jau pārsniedzis 200 bērnus. Demokrāti.LV uzskata, ka bērnudārza tēma ir viena no akūtākajām problēmām novadā. Tas ir ne tikai jautājums par vairāk kā divsimts bērnu vecāku ikdienas problēmu meklējot bērnudārza vietas citos novados, bet arī Carnikavas novada attīstības jautājums. Carnikavas novada attīstība tiek bremzēta, jo jaunās ģimenes, kas gribētu audzināt bērnus Carnikavas novadā ir spiestas reģistrēties un maksāt nodokļus, piemēram, Ādažu novadā. Cik daudz Carnikavas novada jaunajiem vecākiem jāpatērē laiks, degviela, enerģija, lai izbraukātu pakaļ saviem mazuļiem. Noteikti jaunās ģimenes, kuras gatavas pamest Rīgu, lai dzīvotu kādā no pierīgas novadiem, mūsu novadu neizvēlēsies, jo nav bērnudārza. Ja mums nebūs jauni iedzīvotaji, nebūs arī nodokļi un līdz ar to budžets.
Šogad novada dome izsludināja konkursu par jauna bērnudārza projektu Carnikavā. Bērnudārza ar 190 vietām projekta sagatavošanai budžetā atvēlēti LVL 200,000. Par metu konkursu jau iztērēti LVL 10,000 un iegūta aplēse projektam, kurš provizoriski varētu izmaksāt 2,1 miljons latu. Ņemot vērā esošo novada domes darbu, rodas bažas kādēļ šāds metu projekts ir izsludināts tikai šogad. Vai vispār novada dome spēs pieņemt lēmumu virzīt šo projektu tālāk? Iespējams šis projekts līdzīgi kā domes ēkas rekonstrukcijas projekts un valdošās partijas solījumi par bērnudārza būvniecību jau trīs sasaukumus paliks tikai uz papīra.
Demokrāti.LV skatās uz šo problēmu no jauno ģimeņu viedokļa, tadēļ uzskata, ka pašvaldībai, pirmkārt, jānodrošina pablasts tiem vecākiem, kuri spiesti meklēt alternatīvas mazuļu pieskatīšanai. Demokrāti.LV atbalstīs auklīšu dienesta izveidi, nodoršinot telpas, apmācot darbiniekus un informējot jaunās ģimenes par iespēju atstāt mazuli. Visubeidzot jāceļ pats bērnudārzs izmantojot privātās un publiskās partnerības (PPP) principu, kā to jau ir izdarījušas Mārupes, Ķekavas, Ogres un Tukuma pašvaldības. Demokrāti.LV ir pārliecināti, ka resursu un projekta laika samazināšanas nolūka nepieciešams ņemt un piesaistīt konkrētai teritorijai, jau kādu Latvijā uzceltu bērnudārza projektu. Savukārt līdz bērnudāzs tiek uzcelts iespējams izmantot skanidnāvijas pieredzi, izvietojot moduļu tipa bernudārzu, ko Latvijā piedāva tādas industriālās nomas kompānijas kā Cramo un citas. Izmaksas šajā gadījumā sastāda nomas maksa aptuveni 15000 LVL mēnesī 2000 m2 bērnudārzam, kam vēl jāpieskaita komnikāciju izbūve atvēlētai pašvaldības zemei un maksājumi bērnudārza personālam.
Demokrāti.LV ir gatavi uzsākt diskusiju par to, kurā ciemata vajadzētu būvēt jauno bērnudārzu. Kā zināms domes lēmums bērnudārzu ir celt Carnikava, bijušās Zivju konservu fabrikas teritorijā. Ņemot vērā novada attīstības tendences, Kalngale būtu viena no iespējamām teritorijām, kur varētu tikt veidots jaunais bērnudārzs divu iemeslu pēc. Pirmkārt, liela daļa iedzīvotāju strādā Rīgā un Kalngale būtu pa ceļam vecākiem doties uz un no darba. Otrkārt, attīstoties ciemu teritorijām aizvien vairāk iedzīvotāju nedzīvo Carnikavā, tādēļ braukšana uz darbu Rīgā sagādātu papildus ceļa izdevumus, ja jadodas pirms tam vēl līdz Carnikavai. Treškārt, bērnudārza būvniecība Kalngalā dotu pozitīvu impulsu ciema teritorijas attīstībai un nodarbinātībai.
|
Investīcijas
|
Mārupe
|
Ķekava
|
Ogre
|
Tukums
|
Carnikava
Plāni
|
|
Bērnu skaits/
m2
|
250/
3400 m2
|
250/
3400 m2
|
260/
4846 m2
|
160/
2100 m2
|
190/
~ 3000 m2
|
|
Celtniecības darbi Inženiertīkli +pievadceļs +labiek.;
Citas izm. +PVN
|
1 930 508
113 474
367 917
|
1 930 508
586 782
453 112
|
2 290 000
250 000
466 431
|
1 103 390
194 068
233 542
|
~2 100 000 +Inženiertīkli +labiek.
+ citas izmaksas
|
|
Tehniskais projekts + būvuzraudzība + autoruzraudzība
|
127 310
|
137 621
|
95 861
|
63 692
|
200 000 +būvuzraudzība
+autoruzraudzība
|
|
Iekārtas
|
141 000
|
141 000
|
304 000
|
108 200
|
+Iekārtas
|
|
Investīciju izmaksas kopā
|
2 680 201
|
3 249 023
|
3 457 241
|
1 702 892
|
2 300 000 +papildus izmaskas ???
|
Par diskusiju iespējamību pagastā
Kristaps Bergmanis
Šodien Carnikavas novadā pats populārākais veids kā novada dome ļauj iedzīvotājiem paust savu nostāju vai rūpes ir lūgt iedzīvotājiem nākt ar saviem ierosinājumiem rakstiskā formā. Jāsaka, ka šis nebūt nav labākais veids, kā pašvaldībai iegūt pilnīgu priekšstatu par to ar kādām problēmām saskaras pašvaldības iedzīvotāji. Šādu darba veidu varētu saukt par strādāšanu „ugunsdzēšanas režīma”, šāds darba veids ir stresains un apgrūtinošs, kas atsaucas uz to kā spēj reaģēt pašvaldības struktūrvienības uz „ugunsgrēku izsaukumiem”. Rodas papildus stress darba veicējiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nespēj veikt savus pienākumus. Iedzīvotāji gaida, bet risināmo problēmu rinda kā nerūk tā nerūk. Iedzīvotāji gaida līdz mikrlim, kad tiek zaudēta jēl kāda veida ticība tam, ka kāds reiz no pašvaldības atnāks un palīdzēs. Savukārt pašvladībā iesniegumu skaits samazinās. Pašvaldībai ir izveidojies zināms iedzīvotaju skaits, ko tā spēj apkalpot, bet daudzi iedzīvotāji paliek ar sajūtu, ka netiek uzklausīti un savas problēmas risina paši.
Demokrāti.LV uzskata, ka ir nepieciešams veikt regulāras iedzīvotāju aptaujas, lai apznātu tās problēmas, kuras ir nepieciešams risināt un tās arī reāli risināt.
Papildus diskusijas veicināšanai ir nepieciešams veidot ciemu, interešu (sporta, kultūras) un aktualitāšu (daudzdzīvokļu māju, bijušo dārzkopības sabiedrību) aktīvako iedzīvotāju parāstāvju grupas, kas varētu informēt par tām lietām, kas ir svarīgas, meklēt un apspriest iespējamos risinājumus kopā ar novada domi.
Noteikti Carnikavas novadā ir nepieciešams attīstīt tādu sabiedriskās aktivitātes formu, kā parakstu vākšāna, lai panāktu konkrētu iedzīvotājiem aktuālu problēmu risinājumu ne tikai novada domē, bet arī darbā ar valsts institūcijām.
Kā pats aktīvākais sabiedriskās domas paušanas veids ir pikets un aktualitātes paušana jau ārpus novada robežām. Novadā, kur dome patiesi strādā visu iedzīvotāju labā piketiem nav vietas. Demokrāti.LV ir gatavi runāt, tikties publiskās diskusijās un strādāt visu novada iedzīvotāju interesēs, ko apliecina mūsu izveidotais tikšanās punkts Carnikavas centrā pie kafejnīcas „Tīne”. Visi ir laipni gaidīti!
Lielais infrastruktūras jautājums...kā ciemiem nebūt atstumtiem?
Kristaps Bergmanis
Demokrāti.LV redzeslokā ir diezgan būtisks jautājums, par kuru dikusija ir jāsāk jau šobrīd pirms zināmi vēlēšanu rezultāti. Jautājums, kurš iezīmē būtību ir pakalpojumu pieejamība Carnikavas novadā. Novads ietver vairākus ciematu teritorijas, kuras ir izvietotas lielā attālumā viena no otras. Ir virkne pakalpojumu, kas šo attālumu dēļ ir daļēji nepieejami, tai pat laikā aktuāli novada iedzīvotājiem.
Kā viens no risinājumiem ir veidot pakalpojumu sniegšanas centru Carnikava, bet citu Carnikavas novada ciemu iedzīvotaju pārvietošanos organizēt izmantojot orgnizētu transportu.
Otrs risinājums būtu pakalpojumu sniegšanu organizēt katrā no ciematiem, tādā veidā samazinot nepieciešamību pēc transporta infrastruktūras un transporta līdzekļiem.
Demokrāti.LV saredz risinājumu, kas būtu divu iepriekšminēto kombinācija par pamatu ņemot iedzīvotāju dzīves kvalitātes mērauklu. Carnikavas novadā ir jābūt pārdomātam transporta infrastruktūras risinājumam, lai iedzīvotāji ērti varētu parvietoties no un uz vietu, kur tiek sniegti pakalpojumi. Svarīgi ir nodrošināt dzelzceļa stacijās vai pie tām ērtas, apsildāmas uzgaidāmās telpas. Papildus autobuss, kurš pārvadātu, pirmkārts, skolēnus un arī citus novada iedzīvotājus. Ir virkne pakalpojumu, kuru kvalitāte ir atkarīga no apjoma, t.i pamatskola un ar laiku arī vidusskola Carnikavas pašvāldība būs tikai viena. Tai pat laikā, iepējams Kalngalē vārētu atrasties jauns bērnudārzs un līdzas tam moderns ambulatoro pakalpojumu sniegšanas punkts. Vēl jo vairāk Demokrāti.LV ir pārliecināti par šo ideju ņemot verā Carnikavas novada jaunos teritoriālās attīstības plānus, kas paredz strauju Kangales teritoriju attīstību.
Vērtējot Gaujas, Siguļu un Lilastes iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības līmeni un iedzīvotāju blīvumu, Demokrāti.LV paredz jautājuma par jauna Gaujas šķērsojuma aktualizēšanos turpmākajos 5-10 gadas, kas saistīts ar minēto pakalpojumu pieejamību. Demokrāti.LV rīkosies, lai novada iedzīvotāju pakalpojumu pieejamība būtu nodoršināta vienāda līmenī visiem, neatkarīgi no tā kurā ciemā dzīvo novada iedzīvotājs.
Vai būt ''pingvīniem'' Carnikavas novadā?
Einrārs Voronovičs
Pašreizējā administrācija paveikusi labus darbus- skolas, bērnu dārza, tautas nama renovāciju, parka un kapu labiekārtošanu. Par to ''cepuri nost'' un liels paldies novada vadībai.
Tagad situācija ir radikāli mainījusies. ''Treknie gadi'' jau garām, un mums iesaka kā pingvīniem saspiesties un pārlaist ekonomisko ziemu. Kamēr VIŅI izdomās, kā no šīs situācijas izstūrēt. Taču, ja paseko jaunākajiem lēmumiem un to skaidrojumiem, tad var rasties tikai viens secinājums no diviem-
1. vai nu VIŅI ir samulsuši un dažus no VIŅIEM ir pārņēmusi panika,
2. vai- lemj kādi citi. VIŅI vienkārši nav kārtīgi izpildījuši ''mājas darbu un iekaluši uzdoto''.
Pēc manām domām, pienācis laiks, kad pret daudzām lietām, tai skaitā, valsti, savu novadu un iedzīvotājiem, jāizturas savādāk.
Pats svarīgākais pašreizējā situācijā ir atbalstīt mūsu iedzīvotājus. Veidi, kā to izdarīt, varētu būt vairāki.
1. Atbalstīt Carnikavas novada iedzīvotājus viņu projektu īstenošanā. Ja projekts ir labs un to īstenojot rodas darba vieta kaut vienam cilvēkam, atbalstīt to, sākotnēji kaut vai tikai ar konsultācijām. Cik bieži ir bijis tā- rodas laba ideja. To vajag īstenot. Taču pretī stāv birokrātiskais aparāts ar likuma normām, saistošiem noteikumiem u.t.t. Es, protams, neaicinu pārkāpt likumu. Vienkārši mūsu likumi bieži ir pretrunīgi un nepilnīgi. Un šādā situācijā novads var sniegt ''palīdzības roku'' jaunajam uzņēmējam.
2. Carnikavas novada padomei pašai iesaistīties projektu īstenošanā, līdz ar to radot jaunas darba vietas. Dalības forma projektu īstenošanā var būt visdažādākās.
3. Veidot fondus, ja gribat ''pašpalīdzības kases''. Nav noslēpums, ka daudzi cilvēki, klasoties ''saldajās runās'' 2006. un 2007. gados, ir veikuši nozīmīgus pirkumus. Tagad, krasi mainoties ekonomiskai situācijai, cilvēkiem, labākajā gadījumā, samazinās ienākumi. Sliktākajā- gaidāms vai iespējams bezdarbs. Bankas, protams, ir ''pretīmnākošas''. Labprāt pārkreditē klientus. Taču reāli tas nozīmē- visa īpašuma, kustama un nekustama, ieķīlāšanu bankā. Šādā situācijā rezultāts var būt vairāk nekā ''bēdīgs''. Fonds varētu palīdzēt grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Protams, tikai sava novada iedzīvotājiem un īslaicīgā laika periodā.
Rodas jautājums- vai maz tas ir jādara, es domāju, jāpalīdz biznesa uzsākšanā un jāsniedz finansiāls atbalsts. Var taču gaidīt, kad ekonomika ''atveseļosies'' un izies no krīzes. Bet, ja prognozes neapstiprināsies un ''iziešana'' ieilgs? Jau tagad bezdarba un bankrotējošo uzņēmumu statistika ir graujoša. Kā apliecinājums tam ir Rīgas centrs, kur visbiežāk sastopamais rotājums ir ''IZĪRĒ''. Un vēl tie cilvēki, kuri jau ir aizbraukuši un, kuri vēlas aizbraukt no Latvijas. Viņi ir bijuši spiesti tā rīkoties. Iespējams, ka viņi nav uzklausīti un viņiem vajadzīgajā brīdī nav sniegta ''palīdzīga roka''.
|
